|
16. Aug 2014|11:54 |
Īsti viennozīmīgi atbildēt nevaru. Ir lietas, par kurām ir kauns - bet tai pašā laikā tās nenožēloju, jo nu, tika iegūta pieredze/iespaidi/you name it. Ir lietas, kas pietrūkst, bet vairāk tīri nostaļģijas dēļ - tagad diez vai sanāktu to visu atkārtot, jo (visticamāk) esmu mainījusies.
Ja tieši par drāmu kā tādu - nē, diez vai gribās to visu atkal. Stress nav tas, kas man tagad baigi pie dūšas iet. Negatīvās emocijas lai paliek pagātnē.
P.S. Kas tu iri? :) |
|