anthurium

5/13/18 10:23 am
Cilvēki ierūsē ļoti ātri. Vēl pagājušo gadu es pēc stundas workouta gribēju vēl. Tagad man pietiek ar knapi 20 minūtēm. Es neforsēju sevi. Es katru dienu pavingroju 15-20 minūtes un jūtos pateicīga, par to, ko varu izdarīt. Gan jau drīz tikšu atpakaļ līdz tai stundai.
0 comments Leave a comment

5/11/18 09:17 am
Es ļoti pieķeros. Nē, to nevar saukt par pieķeršanos, bet es, piemēram, varu staigāt vienās un tajās pašās drēbēs katru dienu. Lai arī man skapis ir pilns ar visādiem "impulsu" pirkumiem, es neko no tā nevelku, jo man gribas katru dienu manas mīkstās džinsas un plato kreklu. Man dažas lietas skapī stāv vairāk kā 10 gadus un joprojām es neesmu gatava izmest, kamēr reizi pusgadā atbrīvojos no visām lietām, kuras man stāv kā no veikala plauktiem ar birkām.
Man bija aptuveni 10 gadi, kad man mamma nopirka t-kreklu ar haskiju. Mans mīļākais t-krekls, kuru es valkāju pat līdz 19/20 gadu vecumam un pēc tam mans bojfrends viņu sāka valkāt (beigās ar miljons caurumiem tas tomēr tika izmests..) Hah, izklausās, ka esam midžeti, bet patiesībā tas krekls bija liels un es biju repere.
0 comments Leave a comment

5/11/18 12:32 am
Apbrīnoju cilvēkus, kuri ir spējuši sevi nodefinēt, īpaši, tos, kuri jau pirms gadiem 15mit bija tādi kā šobrīd. Protams, tagad pieredzējušāki un vecāki, bet joprojām uz ielas viņus pazītu. Mani gan cilvēki arī pazīst uz ielas, bet diezvai tāpēc, ka man būtu definīcija. Tādas nav.
0 comments Leave a comment

5/10/18 12:59 am
Kā man iet? Laikam jau nožēlojami, esmu izstalkojusi visus cibiņus, savilkusi sejas ar nickname, apskatījusi instagramus un fb un sapratusi visu relationshipus. un ko tālāk? Vairs jau neko. Man vienkārši patīk sev dot uzdevumus, kas mani nodarbina.
0 comments Leave a comment

5/7/18 08:46 am
Vai esmu kļuvusi pieaugusi? Šorīt uzvelkot saplēstās džinsas, nejutos savā ādā. Bet man taču vienmēr tik ļoti patikuši tie edgy looki...
0 comments Leave a comment

5/7/18 01:04 am
Manī vispār ir diezgan augsta atbildības sajūta pret citiem. Man nepatīk taisnoties un to parasti nemēdzu darīt, kaut kā kopš modeļu skolas laikiem to esmu uztvērusi par bērnišķīgu nodarbi. Arī tagad, ja neesmu izdarījusi lietas, pasaku godīgi, man nebija enerģija (ar to domājot, ka nogulēju gultā 12h un skrollēju internetu, jo patiešām nebija enerģija pat piecelties). Un tad es sevi šaustu, jo zinu, ka vienmēr jau varēja mēģināt piecelties un izdarīt. Bet es nemēģināju. Jo nebija enerģija.
0 comments Leave a comment

5/6/18 10:50 pm
Palasīju latest posts, reāli cibā mēs visi esam viena iemesla dēļ, depresija, panikas lēkmes, bezcerība, zems enerģijas līmenis un skumjas. Dead flower society club.
6 comments Leave a comment

5/6/18 10:30 pm
Reizēs, kad man šķiet, ka tas jau mani tik ļoti neietekmēs, patiesībā kaut kur iekšienē es nomirstu. Ziniet jau par to grābekli un kāpšanu? Nu grābeklis jau sen vairs nav, bet reāli kāpju. Bet nu jādzīvo, ja?
0 comments Leave a comment

Jauna dzīve
5/6/18 06:22 pm
Es nezinu kā es jūtos, bet man īsti nav arī neviens ar ko to pārrunāt. Ir jocīgi. Ir tik ļoti jocīgi.
1 comment Leave a comment