May 11th, 2018

• 5/11/18 12:32 am
• Apbrīnoju cilvēkus, kuri ir spējuši sevi nodefinēt, īpaši, tos, kuri jau pirms gadiem 15mit bija tādi kā šobrīd. Protams, tagad pieredzējušāki un vecāki, bet joprojām uz ielas viņus pazītu. Mani gan cilvēki arī pazīst uz ielas, bet diezvai tāpēc, ka man būtu definīcija. Tādas nav.
• 0 commentsLeave a comment

• 5/11/18 09:17 am
• Es ļoti pieķeros. Nē, to nevar saukt par pieķeršanos, bet es, piemēram, varu staigāt vienās un tajās pašās drēbēs katru dienu. Lai arī man skapis ir pilns ar visādiem "impulsu" pirkumiem, es neko no tā nevelku, jo man gribas katru dienu manas mīkstās džinsas un plato kreklu. Man dažas lietas skapī stāv vairāk kā 10 gadus un joprojām es neesmu gatava izmest, kamēr reizi pusgadā atbrīvojos no visām lietām, kuras man stāv kā no veikala plauktiem ar birkām.
  Man bija aptuveni 10 gadi, kad man mamma nopirka t-kreklu ar haskiju. Mans mīļākais t-krekls, kuru es valkāju pat līdz 19/20 gadu vecumam un pēc tam mans bojfrends viņu sāka valkāt (beigās ar miljons caurumiem tas tomēr tika izmests..) Hah, izklausās, ka esam midžeti, bet patiesībā tas krekls bija liels un es biju repere.
• 0 commentsLeave a comment