| par vientulību |
Dec. 8th, 2009|12:55 am |
Šogad manas, vai ne tik ļoti manas iniciatīvas pēc ir pārtrauktas vai samazinātas līdz minimumam vairākas attiecības ar savulaik tuviem cilvēkiem. Lai cik tas nejauki varbūt izklausās, bet tagad es jūtos labāk. Bez pseidomīlestības un pārāk daudzu nosacījumu caurstrāvotas draudzības, un bez tādas, kas teorētiski pastāv, lai gan praktiski nav iespējama. Vienkāršākais veids kā izvairīties no sāpēm, ir turēties no tām pa gabalu. Ir tam visam arī savas ēnas puses un gadījuma maiguma izpausmes nav izteikti bieža parādība, bet pie tā pierod un var dzīvot. Toties ir tie daži cilvēki, kas pamanījušies noturēties pretī dzīves lielā deguna šņaucieniem, akadēmija ar visām sevis izglītošanas un pilnveidošanas iespējām, mūzika, alkohols un mana vienpatīgā pašpietiekamība kā sudrabains ložu necaurlaidīgs apmetnis. Vēl ir daudz kas sevī jāpārbūvē un jāuzceļ, un jāizlabo.
Kā teicis Čehovs, “Главное — надо быть справедливым, а остальное всё приложится.” |
|