| No 2: iedzīve |
Oct. 26th, 2012|12:19 am |
Ceļojums uz Austriju izvērtās visai amortizējošs - lidmašīnā iepazinos ar latviešu kardioloģi, īpatnēju dāmu, kas brauca uz konferenci Vīnē. Nopļāpājām visu ceļu, Vīnē palīdzēju viņai tikt skaidrībā ar sabiedriskā transporta biļetēm. Tad metro pieturā mani sagaidīja Vīnes čoms. Tas bija ļoti jauki, jo man līdzi, protams, bija leģendārā hokeja soma, piekrauta ar 20,7 kg vērtīgu mantu, kuru vienai pašai kaut kur pacelt vai izcelt būtu bijis problemātiski. Nu un vēl mugursoma, bet tas sīkums. Turklāt viņi tur remontē metro, tā ka mirstīgam cilvēkam grūti noorientēties, bet! Vīnes čoms izveda mūs pa stalažu labirintiem un apvedceļiem, iesēdinājām dāmu citā metro, paši aizgājām pavizināties ar tramvaju un iekost, pirms tam noparkojot somas. Vēlāk viņš mani pavadīja līdz vajadzīgajai dzelzceļa stacijai un es ar šiku vilcienu aizvizinājos uz Lincu.....
....kur mani sagaidīja mana jaunā dzīvokļa biedrene Marlēna. Otru dzīvokļa biedru sauc Sebastians. Abi ir vācieši no Bavārijas, studē mūziku un ir visnotaļ jauki un adekvāti. Dzīvoklis ir labs, mana istaba ir neliela, bet man pilnīgi pietiek, jāmaksā arī nav daudz, vismaz pēc vietējiem standartiem. No iepriekšējiem istabas iemītniekiem dabūju mantojumā noderīgas lietas, sākot ar dušas želeju un beidzot ar segu, spilvenu un galda lampu.
Rajons, kurā dzīvoju, it kā tiekot dēvēts little Istanbul. Un tiešām, nepilna kvartāla attālumā ir turku pārtikas bodīte, kurā var labi un izdevīgi iepirkties. Lai arī patstāvīga tirgus mūsu izpratnē te nav, piektdienās sabrauc ļauži no laukiem. Es ar viņiem sazinos lauzītā vācu valodā. Atgriežoties pie rajona, te ir visriņķī apkārt pieejami dažādi peep-show, club discrete (if you know what I mean) un lokāli ar uzvedinošiem nosaukumiem, piemēram, why not. Man liekas, ka tas varētu būt tāds kā Bruņinieku ielas rajons. Satiksme laba, pieturas blakus, bet mana istaba ir pagalma pusē un attiecīgi diezgan klusa. Tiesa, no rītiem kāds mēdz cītīgi darbināt mašīnas motoru. Turklāt vāciešiem ir paradums agri celties, tā ka pamazām tas kļūst arī par manu paradumu. Diemžēl laicīgi iet gulēt man vēl tik labi nesanāk. Old habits die hard. |
|