| par to pašu |
Mar. 10th, 2010|07:00 pm |
|
Gadās, ka vientulība iedzeļ tā smalki, smalki un tik tikko jūtami ar smalku, garu adatiņu, kad blakus parādās kāds cilvēks, kurš, šķiet, varētu izjaukt jauko svēto pašpietiekamību. Но ми люди пугание, знаем, что лучше помолчать в тряпочку. И молчим. Jo tā galu galā noteikti būs labāk. Jo tāpat dzeļ viņa gana reti. |
|