| nakts no piektdienas uz pirmdienu |
Jan. 31st, 2010|11:55 pm |
ir notikusi un bijusi, vispār jau, lieliska. Tātad piektdiena iesākās, kā parasti, ar koncertu, turpinājās ar pastaigu pa sniegoto Rīgas centru un izsauktu taksistu, kurš mūs brutāli atšuva, jo mēs bijām pieci, un jau nākamajā acumirklī noķertu citu, labsirdīgāku taksistu, kurš mūs aizveda līdz Ķerngaragam, kur atradās gan alkohols, gan cigarešu rezerves, gan telts, kas arī tika uzslieta istabas vidū, vēl tur atradās duškabīne, bet tas ir atsevišķs, ļoti jautrs stāsts, un atradās beigu beigās arī stacija Atgāzene, nākamā pietura stacija Atlūzene.
Un, kad pienāca vairāk rīts, nekā tad, kad bija iepriekšminētā pietura, no manis un V. sastāvoša delegācija aizdevās līdz veikalam, kur tika iegādāta pārtika un divas pudeles šampanieša. Tā pamazām pienāca pēcpusdiena, un devos es uz DZEJAS LASĪŠANAS PASĀKUMU āāāāgh, tur bija daudz DZEJNIEKU un maz SKĀBEKĻA, turklāt tas sakrita ar laiku, kad savu klātbūtni lika manīt gan iepriekšējais vakars, gan abas šampanieša pudeles, bet tas nekas, bija izklaidējoši, satiku dažus sen un ļoti sen neredzētus cilvēkus, savācu mazu gotu un gāju tālāk uz dzimšanas dienas svinībām turpat netālu.
Mazais gots pasēdēja nedaudz, neizturēja garlaicīgo atmosfēru un aizmuka, tādejādi glābdams savu cik nu vairs šķīsto, bet tomēr ādu no mana labākā drauga nagiem, kurš ieradās būdams jau trešajā līmenī, un gribēja izvarot visu un visus, un arī Visumu, tādejādi garantējot jautrību un izklaidi visiem.
Rīta prieku sagādāja viņa neviltoti pārsteigtā sejas izteiksme, klausoties mūsu stāstos par to, ko tad viņš īsti ir darījis. Viņš daudz kam neticēja, taču digitālā fototehnika gan bija nepielūdzama. Lieki piebilst, ka mans cīrulīša plāns rīta agrumā doties mājup tika atlikts tiklīdz es tiku pie tējas, elektriskā sildītāja un datora, atmoda pienāca arī +/- visiem pārējiem, un mēs ar V. atkal gājām uz veikalu, un atkal pēc pārtikas un šampja, un pēc tam cilvēkus izdabūt no dzīvokļa bija daudz grūtāk, jo lai kā es stāstītu visiem, ka diena ir skaista un silta, un tāpēc jāiet uz parku celt sniegavīrus un sievas, cilvēki īsti nereaģēja, kamēr aiz dažādiem apģērba gabaliem netika sabāzts sniegs. Tātad, gājām mēs beidzot uz Ziedoņdārzu, cimdu trūkuma dēļ gan neko neuzcēlām, toties viens no mūsu biedriem bija pietaupījis pudeli šampja. Atpakaļceļā mēs pamanījāmies nopirkt žaketi, šalli un, protams, šampi. Un vispār, kas tā par dienu bez šampja. Vēl mēs nosacīti paskatījāmies (jo pa pusei gulējām) nosacītu filmu (kaut kās tizls ala avangards)un tad nu es tomēr saņēmos, un devos prom. Bet tur bija tik silti, mīļi un labi.
Rīt man atkal agri jāceļas un jābūt apzinīgam studentam, un tieši rīt tas būs mazliet sarežģīti, jo, kā var nojaust, izejot no mājām piektdien ap diviem un atgriežoties svētdienas vakarā nav pārāk reāli sagatavoties pirmdienai, taču tas ir sīkums.
Ak, mani maucīgie draugi, kā es viņus mīlu, un arī tādēļ, ka viņi ir tik atklāti un patiesi maucīgi, jauki, mīļi, forši un nelietīgi. Вечно молодой, вечно пьяный. Un mēs būsim jauni vienmēr un mūžīgi mūžos āmen (varas pārņemšana Vatikānā arī ietilpa Ziedoņdārza spārnoto ideju pulkā). |
|