4. Augusts 2018

• 4.8.18 20:34
• Islandē pārvietojamies ar īrētu auto. Garām zib citplanētiski košās krāsās saaugušas sūnas, cilvēku sejām līdzīgās kombinācijās sakrauti pliku akmeņu krāvumi un visādi ūdenskritumi. Braucot pa šaurajiem, līkumotajiem un gludi asfaltētajiem ceļiem, kam nav nedz nomaļu, nedz kādu norobežojumu kraujākās vietās, labi iekārtoties aiz muguras kādam vietējam – viņš izvēlas pareizo braukšanas ātrumu pagriezienos, piebremzē, kur jākustas lēnāk, un atļaujas braukt ātrāk, kur gaidāms taisnāks ceļa posms. Un šķiet, ka par šādu kārtību nevienam nav nekas iebilstams. Līdz brīdim, kad mūsu abu priekšā no ceļmalas izlec divas aitas – viena ceļam pāri pārskriet pagūst, bet otra jau lido pa gaisu, un viņai līdzi – arī gabali no “mūsu islandieša” automašīnas priekšgala. Pirms ceļojuma bijām brīdināti, ka aitas sabraukšana esot īpaši nepiedodams grēks – aitās daudzi islandieši mēdzot samērot savu turību un sociālo stāvokli. Pēc šī starpgadījuma tālāk braucām vieni paši un uz savu atbildību, un palēnām. Nebija nekādas vēlēšanās iesaistīties kolektīvas vainas dalīšanā.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm