1. Novembris 2017

• Sapņa spogulī
• 1.11.17 08:25
• Rīgas Laika festivāla viesis bija Bobs Dilans, kurš Leonarda Koena atstāto veltījumu uz prievītes izlēma publikai nolasīt priekšā nevainojamā, lai arī uz beigām mazliet steidzīgā latviešu tulkojumā. Tad vārds tika dots Rītupam, gan iepriekš piekodinot, lai viņš "neākstās" un "valdās". Tas nelīdzēja, jo pie mikrofona viņš Dilanam mēģināja aplikt ap pleciem roku un pievilkt sev ciešāk klāt. Kaut kā tas tika novērsts, un uz skatuves kāpa Tīrons, kas savu runājamo iesāka ar pārdomām par to, kā pie mikrofona uzvedas aktieri un citi profesionāļi, un kā – parastie cilvēki. Parastie cilvēki viņa izpildījumā gan atgādināja groteskus mīmus vai vismaz Znotiņu Pēdējā Ļeņina eglītē. Tīrons gari nerunāja, bet turpināja ar taiči vingrošanai līdzīgām kustībām, vienā acumirklī pārvietodamies uz blakus skatuvi, tur ātri vien palikdams līdz pusei kails un ripinādamies pa grīdu kā tāds anahronisks dresēts cirka ronis. Ar to festivāls gan nebija galā, jo piepeši bijām ārā, kāds vārda tiešā nozīmē mētājās ar ēteriskām eļļām (man uz muguras un pakauša trāpīja pāris šaltis), Lelde O. par katru cenu gribēja mani fotografēt, bet tēva šķūnītī bija izdegusi viena dienasgaismas spuldze, un es nekā nevarētu saskatīt un pārlasīt Koena teksta tulkojuma salikumu uz RL satura rādītāja lappuses malas.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 1.11.17 15:38
• Pie papīra kafijas krūzītēm, uz kurām uzrakstīts juridisks brīdinājums par to, ka dzēriens krūzītē ir karsts, jau tā kā būtu izdevies pierast. Taču tur, kur brīdinošs uzraksts būtu nepieciešams, tā vēl aizvien nav. Lūk, piemēram, žāvēta desa šķēlītēs vakuuma iepakojumā, un neviens tevi nepabrīdina, ka starp šķēlītēm, lai tās nesaliptu, ir rūpīgi ielikti celofāna gabaliņi. Ideja jau, protams, nav peļama, taču ne tad, kad viena šķēlīte šķiet par plānu un tu sadomā paņemt uzreiz divas.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm