27. Janvāris 2017

• Sapnītis
• 27.1.17 05:40
• Mazais indiāņu zēns krāsainajā rupja auduma vestītē izrādījās nodevējs. Teica, ka spāniete ar mums satiksies verandā nama otrā pusē, un tur jau arī visi pulcējās. Taču gaisā bija kaut kāda nejauka priekšnojauta, kas drīz vien izrādījās pamatota – cūka un pīle, kā jau zvēri, pirmie metās meklēt glābiņu un kaut kādā apbrīnojamā elastīgumā pa ķieģeļa platuma caurumu iespraucās sienā - paguvu vēl nodomāt, ka izskatījās tā, it kā pīli aiz garā kakla iekšā ierautu kāda neredzama roka. Pārējie metās kur kurais. Mēs un vēl laikam daži paguvām tikt laukā dārzā un patverties blakus mājā, un izrādījās, ka spāniete mūs gaidījusi tur. Viņa uzveda mūs augšstāvā, kur kartoniem izklātos bērniņos laikam bija tāds kā štābs. Tomēr arī tur nebija diez cik droši, un pēc mirkļa (bija jau satumsis) mazā džipiņā mēs pa šauriem gaiteņiem līdzīgām ieliņām milzu ātrumā iebraucām mazā mazītiņā pagalmiņā, kas vienlaikus bija arī virtuve ar melni nokvēpušu pavardu un kastroļiem - tur dzīvoja čigāniete, kas grasījās mūs paēdināt un laikam arī izmitināt. Uzstājīgi gribējām nomazgāt rokas, taču viņa vienā laidā atrada kādu ieganstu, lai mēs to nedarītu. Ēdiens, kā noprotams, bija dažādu krāsu makaroni, kas pagaidām bija iegāzti izlietnē pie netīrajiem traukiem. Mēs tomēr gribējām nomazgāt rokas. Viņa savukārt sprieda, ka varētu nedot mums katram savu šķīvi, bet visus makaronus pēc uzsildīšanas likt uz galda vidū izplātas lavašveidīgas maizes. Tad noteikti jānomazgā rokas, es vēl paguvu nodomāt, bet tad pamodos.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm