11. Decembris 2016

• Subtropi subkontinentā
• 11.12.16 09:42
• Pirms dažām dienām bija tā. Pamodos jau kaut kad uz rīta pusi, katrā ziņā ārā jau bija maza gaismiņa, aiz loga varēja samanīt kalnu siluetus, taču izskatījās, ka dažiem ir sniegotas virsotnes, kas neatbilda patiesībai. Biju nosvīdis slapjš, sviedri tecēja pa visām malām, un laikam sviedru tecēšanas kņudoņa arī iztraucēja miegu. Vai varbūt tā bija pēkšņa sajūta, ka apstājusies sirds, un esmu miris. Pataustīju vietā, kur parasti jūtu sitamies sirdi - nekā, tikai auksta āda. Tad ar labo roku pačamdīju kreisās pulsu - atkal nekā. Atkārtoju šīs darbības vairākkārt, paralēli apcerēdams dažādas šāda notikumu pavērsiena nepatīkamās blaknes. Nebija ne pulsa, ne kādu sirds darbības pazīmju. Aizmigt arī nespēju, Un tad izdomāju, ka vajadzētu mēģināt piecelties no gultas un aiziet pačurāt. Ja tas izdotos, tad nu gan es noteikti nebūtu miris. Bet tajā pašā laikā bija arī ļoti bail pakustēties un mēģināt, jo ja nu neizdodas. Tā nu es nekustīgi gulēju. Vairs nesvīdu. Pamazām kļuva gaišāks. Un es laikam atkal iemigu. Vai arī pamodos, nudien nezinu.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm