18. Marts 2016

• 18.3.16 14:41
• Rīts sākās ar satraukumiem. Piepeši pienāca signāli, ka kāpņu telpā manīts mūsu Grietai aizdomīgi līdzīgs dzīvnieks. Kad nu uzrāvu drēbes un izmetos laukā, pie sienas jau ieraudzīju blakus esošā biroja iemītnieku darinātu Grietas portretu un vestījumu, ka zvērs ir pie viņiem. Bija sarūpējuši bļodiņu ar ēdienu un dzērienu un kasti, kur gulēt, bet Grieta šādu viesmīlību nebija novērtējusi un pa grāmatas izmēra lūku ielīdusi zem iebūvētās vannas. Manu balsi tomēr pazina un atsaucās, bet nekā nespēja izdomāt, kā tikt laukā, jo bija iesprūdusi aiz vannas galā esošās trubas. Tā nu dabūju to trubu noķimerēt nost, un Grieta tapa brīva.
  Viss beidzās labi, lai gan varēja gadīties visādi. Viens no pirmajiem viņu kāpnēs bija pamanījis brigādes vadītājs V., un jau nospriedis, ka Grieta ir kaut kāds klaidonis (vecā rēta uz deguna, mugura savēlusies dredos) - bija jau domājis izlikt uz ielas.
  Nesaprotams ir vien tas, kā Grieta bija pamanījusies izšmaukt viņu allaž tik interesējošajās kāpnēs. Katrā ziņā uz konserva izsniegšanas laiku mājās vairs nebija, kā tagad noprotams, un tieši tāpēc vakar vakarā Boriss varēja dzīrot pie abām bļodām.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm