15. Decembris 2014

• Fury (2014)
• 15.12.14 01:40
• 
  
  Bet es šovakar noskatījos šo. Man kā pie "Komunista", "Kaujas par Kursku" un "Trim tankistiem" augušam tomēr bija viegla un neizpratnes apdvesta jauesmuturbijis sajūta.
  Tags: kino
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Juceklīgs pārskats: 2014
• 15.12.14 23:06
• “Palieku viens, mēģinu sildīties un vēroju. Parādās vēl kādi tūristi, tomēr vietējo ir vairāk. Pārsteidz klusais miers, kas valda kalna virsotnē, tikai sarunas pusbalsī, čuksti, mājieni, nekādu izsaucienu vai klaigu. Vietējie puikas bariņos vai kuplās ģimenes ierodas pēdējā brīdī, labi zinādami kāpšanai vajadzīgo laiku un savas iespējas. Visi saullēkta gaidīšanu uztver ar nopietnu saviļņojumu, un kad debesis sāk krāsoties un kļūst gaišas, sākas priecīga rosība, jo visi vēlas ieņemt labākās vietas un redzēt to pilnībā. Bez grūstīšanās un spaidīšanās. Sajūta kaut kādā ziņā līdzinās mūsu pašu pacietībai, vasaras saulgriežos gaidot rītausmu un pēcāko lepnumu, ka es, lūk, sagaidīju, bet kāds cits varbūt nē. Oranžajā un gaišajā pamalē vispirms uzlec spilgta Rīta zvaigzne, tik spilgtu to neatminos redzējis, tā kāpj un kāpj, Saule seko.”
  
  “Kad pret rītu pārnācām mājās, pretī ar panisku sejas izteiksmi skrēja abi kaķīši. Neverēja saprast, vai vainīgs bija bads, vai tas, ka dzīvoklī pilnā skaļumā visu mūsu prombūtnes laiku bija skanējis Mamonovs. Tas gan ir tikai viens no šīs nakts neizskaidrojamajiem gadījumiem.”
  
  “Pamanīju, ka ir izmainīts mošķu novietojums.
  - Nu jā, lai nebūtu garlaicīgi.
  - Un dažus jau viņš arī sadedzināja.
  - Tos, kuri tev īpaši nepatika?.
  - Tos, kuri bija sapuvuši.
  - Bija jau diezgan ilgi kalpojuši.
  - Kalpojuši!
  - Nu, jā, tas jau koks, viņi bojājas. Redzi, ja būtu daudz naudas, viņus varētu apstrādāt… ar laivu laku.
  - Laivu laku?
  - Nu, jā, laku, ar kuru lako koka laivas. Tad gan nekas viņiem nenotiktu.
  ...
  - Man jau likās, ka var ar antiseptiķi, sliktākajā gadījumā kaut vai apdedzināt…
  Šķita, ka neko citu, izņemot laivu laku, viņš īsti nebūtu gatavs pieņemt.
  Izgājām laukā. Apskatīt radījumus un sniegpulkstenītes tuvāk. Lietus bija pierimis.
  Viņš steidzās pa priekšu, viņa vēl kavējās priekšnamā, āva zābakus, vilka jaku. Gāju viņam nopakaļ un uz taciņas iekāpu kaķa vēmekļos.
  - Klausies, - viņš neatskatīdamies un turpinādams iet pa priekšu, teica. - Tev jāparunājas ar brāļiem un māsu.
  - Par ko?
  - Kur dzīvos mamma, kad manis vairs nebūs. Un ko darīs ar šito dzīvokli.
  - Vai tad tu jau taisies uz Kukaiņciemu?.
  - Man ir tāda sajūta, - viņš atskatījās.
  Pienāca mamma, vairāk neko viņš neteica.”
  
  “Par nupat nodegušo Braslas krogu man ir specfiskas atmiņas. Pagājušajā vasarā, kad kājām gāju no Rīgas uz Valku, šo vietu biju nolicis kā otrās dienas pusdienošanas punktu. Kad ap dienas vidu tur ierados, izrādījās, ka pie viņiem ar karti norēķināties nevar, tāpēc pagājos atpakaļ un pusdienas ēdu šaipus Braslai šosejas otrā pusē. Kad visu biju apēdis un tiku līdz maksāšanai, sapratu, ka savu bankas karti iepriekšējās dienas vakarā esmu atstājis Raganas veikalā.”
  
  “Vakar vakarā pie draugiem lasījām skaļi priekšā Sisoja Sisojiča izgājienus no "Meža avīzes" un secinājām, ka otras tik lieliskas grāmatas bērniem "par dabu" laikam nav. Tie vēl bija laiki, kad no bērniem nebija jāslēpj, ka "mazais mednieks" Sisojs Sisojičs pārdomu mirkļos uzpīpē mahorku.”
  
  “1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdu un pievienoja to Lietuvas valstij. Franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam. (1924. gada martā Nāciju līga akceptēja Klaipēdas iekļaušanu Lietuvā. 1939. gada 20. martā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu Vācijai. 1939. gada 22. martā Vācijas karaspēks iegāja pilsētā. Nākamajā dienā pilsētā ieradās Ādolfs Hitlers un teica runu no pilsētas teātra balkona.)”
  
  
  “Pie tās bildes ar karatistu pasta nodaļā bija bail rakstīt, bet te pastāstīšu. Pasta darbiniecei viņš vaicāja, kā varētu sazināties ar personu vai uzņēmumu, par kuru viņam vienīgā pieejamā informācija esot adrese. Pasta darbiniece kaut kā uz brīdi samulsa. "Saprotiet, viņi mani var nogalināt," steidzīgi runāja melnās jostas īpašnieks. "Varbūt nosūtiet uz to adresi vēstuli?" ierosināja darbiniece. "Un cik maksās vēstules sūtīšana?" vaicāja karatists. Lieki piebilst, ka viss viņa tērps, soma, kurpes, pat melnā josta bija pilnīgi jauni - kā tik tikko izņemti no Adidas veikala maisiņa.”
  
  “Mazais izlīdis vai izkritis no jumta cauruma un uzrāpies strupceļā pīlādzī. Sēž tur un spalgā balstiņā sauc palīgā. Māte rosās pa jumtu, nesaprazdama, ko darīt. Nevar pat īsti dusmoties par jumtā iztaisītajiem caurumiem. Mazais brēc.
  
  UPD. lielais mazo izskoloja un iemānīja tomēr uzlēkt uz jumta un atpakaļ migā.”
  
  “Ko es darīju naktī? Cīnījos ar velnu. Tas notika pie liela baseina vai dīķa. Apkārt bija industriālas silikātķieģeļu celtnes ar visādām preču izkraušanas rampām, apdrupušām betona nojumēm un no tiem zaļganā stikla ķieģelīšiem mūrētiem logiem. Tāda kā padomju rūpnīca vai armijas bāze. Dīķī vai baseinā notika zemes smelšanas darbi. Pa resnu cauruli gāzās ar ūdeni sajauktu smilšu straume, vēl bija kaut kādi brūni aprūsējuši agregāti, sūkņi, šļūtenes u.tml. Strādnieki vienu no cauruļu posmiem atvienoja un piesprauda galā tai caurulei, pa kuru nāca šķidrā šļura, un nu smiltis tika novadītas kādā citā virzienā. Tomēr kaut kas viņiem tur labi nedarbojās, resnās caurules neturējās kopā, un savienojuma vietā caurule pārsprāga. Oranži brūns dubļu maisījums šļācās uz visām pusēm, drusku trāpīja arī uz mana kompīša (sēdēju betona nojumē un kaut ko strādāju), tāpēc kopā ar visiem citiem trausos kājās un meklēju drošāku vietu. Dīķis viļņojās un putoja, no tā cēlās kaut kādi gāzu burbuļi, un kaut kādā apstulbumā daudzi no klātesošajiem metās netīrajā ūdenī iekšā un priecīgi sāka plunčāties. Centos viņus aizturēt, atrunāt, bet neviens jau neklausīja. Velns, un tas man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir velns, iznira no ūdens apakšas. Labu brīdi bija redzams apaļš gluds pakausis, tad viņš izlīda laukā viss. Tāds sarkans. Un tajā pašā mirklī peldošajiem uzreiz kaut kas tika atņemts - kam roka, kam kāja, kam abas. Bet šie to nemanīja, tik priecīgi plunčājās. Labi, ka man pie rokas pagadījās krūmu cērtamā mačete, ko pirkām Ventspils veikalā "Diāna". Nokapāju tam velnam galvu (baigi sīksta), sadalīju pa maziem gabaliņiem un metu brūnajā ūdenī, kur tie pazuda. Bet ar katru nogrimušo gabaliņu kāds no peldošajiem piepeši atskārta un sajuta, ko zaudējis. Vārdu sakot, gāja kā pa ellīti.”
  
  “VID ir nebeidzama prieka avots. Šodien saņēmu uzaicinājumu ierasties un pastāstīt par to, ka it kā esot piegādājis vīngliemežus SIA WTF utt. Jāpiezīmē, ka nemaz nerunājot par konkrēto SIA, par kuru dzirdu pirmoreiz, arī vīngliemežus esmu redzējis vai nu tikai krūmos, dažkārt veikalā saldētavā vai reiz Nastavševa šķīvī.”
  
  “Omīte pie rociņas veda mazdeliņu mājup no skolas. Vai varbūt uz pulciņu, mūzikas vai estētikas skoliņu.
  - Kурильщица зараза! - viņa iesaucās un aizrāva bērnu kaut kur sāņus. - Засунула бы сигарету свою в жопу!”
  
  “Šorīt pamodos ar domu - nez, ja tev mājās ir virtuves iekārta par 160 000, tai var dabūt arī KASKO?”
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm