1. Oktobris 2013

• 1.10.13 19:56
• Nez, vai ir Rīgā kāda vieta, kur iesien nevis ar uķi puķi biroja sekretārīšu iecienītajām plastmasas spirālēm vai to līdziniecēm, krāsotām metāla spirālītēm, bet ar kārtīgām normālas bleķa krāsas drāšu atsperēm vismaz 2,5-3 cm diametrā?
• 8 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Eksperimenti ar risoto
• 1.10.13 20:30
• Atcerējos, ka ledusskapī pēdējos dzīves mirkļus vada pāris lieliski brokoļi. Nav mans mīļākais dārzenis, tomēr no skeptiska noliedzēja nu jau kādu laiku esmu konvertējies, atvainojiet, pret brokoļiem atvērtā personā.
  Izpētījis vairākas dažādu virzienu receptes, sapratu, ka ziedošu tos brokoļus vēl vienai variācijai par risoto tēmu. Atļāvos to gan papildināt ar pāris stiķiem, ko pamanīju citos brokoļu jautājuma atrisinājumos.
  Tātad:
  brokoļus (man bija 2, jo ar 3 šķita par daudz) sadala tā, ka samērīga izmēra "puķītes" ir nogrieztas no kātiņiem. Puķītes liek vienā ūdens katliņā ar drusku sāls, kātiņus sagriež pasmalki un liek tādā pašā otrā. Kātiņus vāra minūtes 15-20, kamēr gana mīksti. Puķītes tikai minūtes 3-5, kamēr koši zaļi. Un te nu sākas. Puķītes nokāš un noliek malā. Kātiņus nokāš, bet to ūdeni laukā nekādā gadījumā nelej! Pie šī vērtīgā kāpostūdens pielej aptuveni krūzi (mana mīļākā mērvienība, kas nozīmē mūsu rīta kafiju ar 5 aplietām maltas kafijas tējkarotēm) vistas (vai veģetāra) buljona. Maisījumu pakarsē, bet te nu es atļāvos vaļību - piemetu klāt prāvu šķēli sulīgas ingvera saknes.
  Bet tikmēr. Kāds ir diezgan smalki sagriezis vienu lielu vai pāris mazākus sīpolus, uz pannas uzlicis mazliet sviesta (pirms sviesta der pāris piles eļļas, lai nesāk degt, bet tā jau ābece) un sācis sīpolus tajā lēnām apcept. Kad sīpoli paliek caurspīdīgi, pieber mērglāzītē iemērītus 200 ml arborio rīsu (rīsu paveids ir svarīgs, bez arborio nekāds risoto nesanāks). To visu vēl mirkli apsutina un pamaisa, bet...
  Piķis un zēvele, jau pirms kāda laika šim pašam kādam bija jāņem nokāstos savārītos brokoļu kātiņus un ar blenderi jāsastrādā putriņā, kuru šajā brīdī jāpievieno sīpoliem un rīsiem un arī drusku jāapmaisa.
  Interesanti, ka šajā risoto receptē neparādās baltvīns, taču tagad uzskatu, ka šajā stadijā glāzi baltvīna mazam skābumiņam būtu varēts piešaut. Toties es piešāvu kajēnas piparu šķipsnu, ko nošpikoju pavisam citā brokoļu receptē.
  Kad viss glīti samaisījies, sākas parastā risoto gatavotāja rutīna. Ar kausiņu pielej maisījumam brokoļu ūdens&buljona sajaukumu un visu uz lēnas uguns maisa, lai no rīsiem izdalītos ciete un veidotos risoto tik tīkamais "līmīgums". Šo procesu turpina līdz brīdim, kad rīsi ir "al dente" jeb tādi, ka var uzlikt uz zoba, proti, vēl ar mazu cietumiņu vidū. Tad ir jāiemaisa kāda druska sarīvēta cietā siera (no Parmas puses), vēlreiz jāpārbauda, kā ar sāli, un jāiecilā labu brīdi gaidījušie brokoļi. Tie, kam nav bail no sviesta kapos, var iejaukt arī kādu karoti laba sviesta.
  
  Vērojumi jau pēc procesa: baltā vīna trūkumu receptē noteikti ir vērts novērst. Nemaz ne peļama doma gaļēdājiem būtu apceptajiem sīpoliem pievienot arī kādu smalki smalki mikroskopiski sagrieztu Parmas šķiņķa šķēlīti.
• 11 piezīmesvieta jūsu piezīmēm