17. Marts 2007

• 17.3.07 22:55
• Ai da Pēters Brūveris, ai da. Atšķīru lidostā jauno Karogu, domāju tā drusku pārlapošu, bet še tev.
  
  Nu, piemēram:
  
    SAZĀĢĒJIS UN SASKALDĪJIS MALKU, SANESU
    TO ŠĶŪNĪ UN SAKRĀMĒJU SMARŽĪGĀS IELĀS; PĒC TAM
    SĒŽU UZ ŠĶŪŅA SLIEKŠŅA UN NORAUGOS PIEPEŠI
    UZNĀKUŠAJĀ LIETŪ
  vasara jau pusē
  ripo no kalna lejā
  
  jāmācās vairāk klusēt
  retāk skatīties savā sejā
  
  melns vabolēns steidzas
  slēpties zem priežu skaidām
  
  pēkšņi - kā sācies - lietus beidzies
  miers
  
  nedzird nevienu
  ne smejam ne vaidam
  
  (no Piezīmēm no Ķīnas ceļojuma, III)
  
  Nu un tad vēl šis (turpat):
  
    SAULAINĀ, BET VĒJAINĀ VASARAS DIENĀ
    ROSĀMIES PA ĢIMENES DĀRZIŅU
  pelēkā smilts dedzina basās pēdas
  bet vēja brāzmas nemīlīgi asi
  
  sētienā pat ne zvirbuļa ēnas
  neviena strazda neviena sīļa
  
  tu sēdi pie nokaļķotās sienas
  un entomoloģijas vārdnīcu lasi
  
  es ar lejkannu dobēs
  laistu lokus redīsus pētersīļus
  
  diena kā diena
  ja neskaita nojautu neskaidri drūmu
  
  piepeši iekrīt kuplajā krūmā
  brāzma tik plosīga baisa
  
  un izšalc starp mums
  gaisā
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm