12. Novembris 2006

• 12.11.06 12:17
• Nogulējām līdz plkst.12.00. Miegs nāk vēl arvien, lai gan pamosties sāku pāris stundas pirms tam.
  Gulēju un priecājos par Skukas miegu. Domāju par to, kur miegā paliek visas rūpes un raizes un ikdienas domas.
  Tagad iz aizkritusi tā auss, uz kuras gulēju, dzirdamību traucē vienmērīga fona dunoņa - it kā būtu piesmēlis ar ūdeni.
  Puika bija aizmidzis pie televizora. Pavadījis pa nakti palikušo draugu, kam agri no rīta bija jādodas uz florbolu, ielīdis pie televizora un atlūzis.
  Auss nav atkritusi vēl aizvien.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Bise
• 12.11.06 14:53
• Vakar bijām uz "vienu no šā gada visizcilākajām filmām", "Kannu kinofestivāla atklāsmi", kas "fascinē ar dramaturģisko vijumu"; filma, kuras režisors "arvien virtuozāk izkopj savu stāstījuma—mozaīkas — manieri" un kas "nostrādā ar emocionāli satricinošu spēku" (visi citāti no latviešu kino kritiķu rakstītā).
  
  Tā, protams, ir Bābele.
  
  Pats dīvainākais ir tas, ka visizcilību, atklāsmi vai vijumu mēs tur neatradām. Toties izcietām manierīgi samežģītu scenāriju, no kura režisors pamanījies izvilkt neizturami stieptu un dekoratīvu videoklipu par slaveno bisi, kas parādās jau pirmajā cēlienā. Samežģīts, protams, bija arī 21 grams, taču tur bija ievērota kaut jel kāda konsekvence. Un 21 grams patiesi iedarbojās - pēc filmas bija kļuvis vēl sūdīgāk, nekā pirms tam. Bābelē ko vērts ir blakusstāsts par japāņu kurlmēmās meitenes seksuālajām problēmām vien - kāpēc tas man jāredz šajā filmā, es nudien netieku gudrs. Kaut ar bisi man tiek bakstīts acī atkal un atkal.
  
  Interesanti, ka tieši saistībā ar šo filmu uzvirmojis mūžsenais konflikts starp scenārija autoru un režisoru. Scenārists esot ļoti ņēmis ļaunā, ka visi lauri par Bābeli tikuši režisoram. Arī sākuma titros taču parasti mēdz rakstīt "tāda un tāda filma", un "tāds un tāds" parasti ir režisors. Bābeles scenārists (tas pats, kas bija arī 21 gramam un Kucei-mīlai, kuru laikam neesmu redzējis) tagad protestējot un sūdzoties visās malās, kāds režisors maita. Man gan tā scenārista nepavisam nav žēl, jo ir tāda sajūta, ka vēl kāds cits režisors no šī pretenciozā savārstījuma būtu uztaisījis vienkārši mēslu, kas neizskatītos pēc atklāsmes ne Kannu festivālā, ne kur citur.
  
  Bet visus sākumā citētos epitetus (izņemot to par Kannām) es ar lielāko prieku varu piešķirt filmai "Mazā Mis Saulstariņš" - un ir baigais kreņķis, ka šo filmu Rīgā nez kāpēc rādīja tikai vienu nedēļu.
• 6 piezīmesvieta jūsu piezīmēm