13. Maijs 2006

• 13.5.06 00:16
• Tā, nupat uz balkona tika fotogarafēts pliknis. Tumsas aizsegā
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Tarvids
• 13.5.06 09:10
• "Taču ne jau sankcijas vai negatīvā starptautiskā publicitāte šeit galvenais. 11. maijā «Arēnā Rīga» pulcējās ne tautas daļa vai atdevīgi karsēji – tur ālējās tūkstošgalvīgs pūlis, satracinātu fanātiķu bars. Tur grandiozus svētkus pieredzēja prastums un apmātība. (Jāpriecājas, ka šī nekontrolējamā stihija nebeidzās ar masu vardarbību.) Notikušajam nav attaisnojuma – lai cik kvēli atkal un atkal piesauktu spēles laikā pieredzēto netaisnību vai incidentu skaidrotu kā stihisku nacionālā pašlepnuma izpausmi, dumpi pret globālo pazemojumu. Daudziem līdzcilvēkiem gan kauna deficīts jūtami atvieglo esību, tālab iespējams arī cits viedoklis, kad acs pret aci, zobs pret zobu. Tad labākā atbilde netaisnībai izrādās cūcība, nodevībai – vēl zemiskāka nodevība, bet meliem – vēl bezkaunīgāki meli.
  
  Nudien žēl, ka liktenīgās spēles laikā tribīnēs neatradās Valsts prezidente. Tad VVF savām acīm pārliecinātos, cik «lieli» un «vareni» izrādās viņas pavalstnieki. Mīti mēdzot būt dzīvelīgi, tomēr pastāv risks, ka 2006. gada 11. maijā pieredzējām šī lokālā, iekšējai lietošanai domātā un gadiem ilgi vairotā mīta «mūsu hokeja fani» agoniju."
  
  http://www.apollo.lv/portal/news/articles/74135
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 13.5.06 18:32
• a tagad tā būs vienmēr, ka komentāri meilā nepienāks?
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 13.5.06 22:34
• Pareizi - nupat skanēja Pink Floyd gabals The Tide is Turning, nu tas, kur kopā ar kaut kādu kori (tie nav sarkanarmijas zaldāti kaut kādi?), un tikai tagad atcerējos.
  Šodiena frīkaina pavisam. Vispirms no rīta aiz loga sāka spēlēt pūtēju orķestris. Paskatos - neviena nav. Izrādās, nobēdzinājušies aiz centrālās ēkas, bet pēc brīža sāk maršēt, un, izrādās, īsta parāde, bet tāda maziņa, mērogā 1:43, salīdzinot ar parādēm Komjaunatnes krastmalā, par sarkano laukumu nemaz nerunājot. Soļoja karaspēka vienības - pa pieci, pa seši sirmi vīri katrā. Vienā bij arī sievas. Visi vēsturiskos kostīmos, ar smalkiem izrakstītiem kara karodziņiem un špagām. Vairāki arī zirgos. Smalki. Apsoļoja visa procesija apkārt muižai un atkal nozuda skatienam. Pie centrālajām kāpnēm dīžājās tie, kas parādi parasti pieņem - es nezinu, kā tādus sauc. Manā skolā ierindas skatē tas bija fizkultūras skolotājs Turauskis, kas šādos brīžos allaž ieģērbās padomju armijas uniformā, bet viņš vienalga arī tad bija un palika fizkultūras skolotājs.
  Tad viņi visi aizsoļoja, es atkal turpināju savus darbus miera vējos. Mana uzmanība iesnaudās. Un tieši tad atskanēja zalve. Kaut kam par godu, bez šaubām, bet gan jau, ka ar tukšām patronām.
  Pēc tam uz brīdi biju centriņā, maizi vajadzēja un vēl šo to. Un tur, tieši iepretī lielajai jaunajai nesmukajai katoļu baznīcai un makdonaldam dziedāja neliels vīru vokālais ansamblis. Visi tādi nedaudz nošņurkuši un līki, kā tādas dažādu izmēru jautājumzīmes, taču ansambli vienoja koši sarkanās cepures ar nagu - nu tādas, kādas laikam valkā mītiskie Donas kazaki. Rāva vaļā Volga, volga un visu ko citu, bajāns tika rauts uz nebēdu, un nedziedāja nepavisam slikti - kā tāds pusmilitārs pusmūža Cosmoss.
  Tāds muzikālais fons šodien man.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 13.5.06 22:49
• a kāds sčots?
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm