25. Februāris 2006

• 25.2.06 22:46
• Šovakar esmu aizrāvies ar dziedošajiem aktieriem. Džonam Lurijam ļāvu sev iestāstīt, ka viņš ir Marvins Pontiaks - melnādains blūzmenis, kuram reiz Džeksons Pollaks uzdāvināja pāris gleznas, bet mūziķis tās nav novērtējis un izmetis. Un pēcāk pazudis, bet tad 1963.gadā atgriezies, ziņojis, ka viņu nolaupījuši citplanētieši, bet 1977.gadā pakļuvis zem autobusa un pagalam. Tagad man vēl vajag pāris Vinsenta Gallo albumus.
• 5 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 25.2.06 23:11
• Izlasīju svalkas ierakstu par mušām un mušu pletnēšanu un atcerējos padarīšanu, kas saucās "nezāļu kari". Kad mums ar kaimiņu Jāni apnika spēlēt kariņu vienam ar otru (nu cik tad var slēpties un uzglūnēt no slēpņa divi vien), palika vēl divi varianti. Būvēt smilšu kaudzē pili/cietoksni, iemitināt tajā ķīseļrozā plastmasas zaldātiņus un no droša attāluma to visu noslaucīt no zemes virsas ar akmeņiem. Un otrā iespēja bija nezāļu karš. Vispirms uztaisīja zobenus - vislabāk derēja no upītes malā augošie kārkli, tiem varēja viegli notīrīt i lapas, i mizu. Un tad ar zobeniem metās virsū ienaidniekam. Turpat upītes malā augošajiem suņburkšķiem, vībotnēm, nātrām un visiem pārējiem. Galvas un rumpji krita žļerkstēdami. Nopļauts tika diezgan daudz - zaļā masa uz goda. Tādi, lūk, Blaumaņa velniņi.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm