29. Augusts 2005

• 29.8.05 00:24
• A kāds zina, kas ir videomāksla? Vakar skatījāmies TV raidījumu par pasākuma "Ūdensgabali" noslēgumu. Nekā nevarēja saprast. Raidījuma vadītāji vērsās pie kaut kādām personām, uzrunājot viņas kā "Kristīni", "Laimu" vai "Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītāju Ojāru Pētersonu", neuzskatot par vajadzīgu paskaidrot, kāds Kristīnei vai Laimai uzvārds, amats un kur tāda nodaļa atrodas. Es pat esmu gatavs pieņemt, ka cilvēki, kurus tas viss interesē, to visu zina tāpat, taču tad vienalga vēl paliek, atvainojiet, cieņa, pieklājība, man vienalga, kā to saukt.
  Un tad vēl paši mākslas darbi - vislabākā vieta raidījumā bija tas brīdīs, kad Raidījuma Vadītājs paziņoja: un tagad skatāmies. Bet nāca nākamā runātāja, un neko tā arī neparādīja. Toties pilnīgā un nesaprotamā nevietā parādījās fragments no Rolstein on the Beach.
  Bet visa kronis bija abu Vadītāja asistētāju nemitīgā nespēja godam beigt sarunu ar interviju upuriem (es pat negrasos pakavēties pie pašu interviju satura). Skatītājiem nez kāpēc bija jāredz tādas ilgās atvadas - neērti klusuma mirkļi, stostīgi paldiesi un nu-tad-ejam-tālāki.
  Raidījums beidzās ap pusvieniem.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Sakrālais fons
• 29.8.05 08:52
• "Vizuālo stāstu gremdē dialogi – tā vien šķiet, filma ir stiprāka brīžos, kad tās varoņi never vaļā muti (sliktākā vieta filmā ir, kad Ģirts Krūmiņš pilnīgi aizžņaugtā nebalsī izdveš sakrālo vārdu mauka). Uz šā fona īpaši pārliecinoša šķita Ineses Pabērzas atveidotā mamma" NRA
• 5 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 29.8.05 23:42
• Mož izdarīt vēl kaut ko?
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm