4. Decembris 2004

• 4.12.04 11:37
• Domas par Ziemassvētku dāvanām uzdzen klusas šausmas.
• 11 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 4.12.04 14:51
• No dāvanām visnelaimīgākās, manuprāt, bijušas tās, kas saistitas ar keramikas sīkplastiku. Tādā nozīmē, ka cilvēks, kam tādas uzdāvina, nekavējoties iekšēji tā kā drusku sabrūk. Nu piemēram. Tāds māla komplektiņš, kas sastāv no karafītes un pāris māla piņģerotiem, katrs turklāt ar valna/rūķa seju. Vai arī māla medaļa jebkādā izpildījumā. Vai amēbai līdzīga māla vāzīte, kurai nepiemīt neviena no zināmām klasisku trauku formām, par spēju noturēt ziedus vai ūdeni nemaz nerunājot. Bet nav jau tikai māls vien. Vai, cik daudz dažādu materiālu!
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 4.12.04 14:57
• Vēl par dāvanām atcerējos loterijas. Pamatskolā dažkārt tika rīkotas. Katram klases bērnam bija jāatnes maza dāvaniņa, un tad notika izloze. Daži atnesa kaut ko foršu - ar foršu saprotot kaut vai šokolādi. Bet dažiem paciņā bija ietīts parastais zīmulis. Vai dzēšgumija. Nu tā parastā - viena puse zila, otra pelēka.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 4.12.04 15:51
• Vakar, pa starpu tiem, kuri dejoja pa galdu, skatījāmies šo. Īpaši patika tā dziesma inscinētajā lokālā ar daudzajām demonstratīvi izliktajām balzama pudelēm un nepārprotamo pamudinājumu iedzert dziesmas noslēgumā. Tā laikam bija Eolika un dziesma par sintezēšanu, ja?
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm