18. Oktobris 2004

• 18.10.04 00:40
• Gribējās kaut ko par būtisko, bet ko nu vairs tik vēlā stundā ies muti dzesēt. Un kuru gan interesē tas, ka kādam ir labi, ne ko a? Bet iet. Iet gan.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 18.10.04 09:31
• Nāve ir troksnis. Šeit, kalnos tas liekas diezgan ticami.
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Vakar bija ari citi dzīvnieki, tomēr šis likās visdrosmīgākais
• 18.10.04 09:32
• Līkumotā iela vijas lejup kā serpentīns. Šaurākā vietā kaut kāda aizķeršanās. Stāv vairākas mašīnas. Arī pelēks Smart. Tam gar priekšu, mēģinot ko apakšā saskatīt, līkņā mašīnas saimnieks ar žagaru rokā. Kaut kāda rosība. Tikko esam piestājuši viņiem līdzās, no mašīnas apakšas izskrien un ceļam pārskrien maza vāvere. Silvija taujā, kas šiem par ķibeli. Saka, ka mašīnai apakšā esot vāvere. Šie nav pamanījuši, ka jau aizskrējusi. Silvija bezmaz dievojas, ka tiešām – zem viņu mašīnas vāveres vairs nav. Bet vīrs nerimstas taujāt, vai tiešām. Piccolino, piccolino!
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 18.10.04 20:12
• Paēdam sabiedriskā ēstuvē, ne pārāk gards ēdiens, tomēr pabarojošs ir. Izmetam loku gar ūdens malu, tur izīrējamas vecām mašīnām līdzīgas kājmināmas laiviņas, gulbis vingrina spārnus. Spriežam, kāpēc veci ļaudis, īpaši vīrieši, jo īpaši vīrieši, visu vecumu vīrieši patiesībā, Latvijā tik atšķirīgi no citām zemēm. It kā bez cieņas, bez pārliecinātības par sevi, nedroši, nemīl paši sevi nemaz, slikti izskatās bieži, nav prieka, nav dzīvei garšas un gaumes.
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm