4. Oktobris 2004

• Atgriežoties pie publicētā II
• 4.10.04 12:02
• (http://journal.bad.lv/users/anonymous/262209.html)
  
  Īstās, īstās. Diemžēl pārliecības trūkuma dēļ netika ievāktas vairāk. Cik nu bija, tik bija.
  Sajūta bija pagalam maiga, tomēr patīkami atsauca atmiņā to reizi.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 4.10.04 14:04
• Nepietiek, ka vakar pie krāniņa bija piesūkusies ērce, šodien ieskrēju kokā. Bet mašīna jau kā bumba, atleca kā nekas nebūtu bijis. Būkšķis un brakšķis gan bij neproporcionāli skaļš. Bet nekāda vaina. Tik stūris nošmulēts pamatīgi. Netīri tie koki pilsētā.
  Bet tas viss nesvarīgi kaut kā. Aizmirstas uzreizi.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 4.10.04 16:51
• «Es nekad neesmu sapratis tos dārzniekus, kas strādā ar cimdiem rokās. Principā, kad es paņemu rokās sīpolu, es jūtu, ko viņam vajag, vai viņš ir dzīvs, vai viņš ir slims. To, ka ir beigts, to uzreiz var sajust, kaut arī no ārpuses izskatās pilnīgi vesels. Paņemu, paplešu – kā tad, dibentiņš ir brūns un tā puve aiziet iekšā. Es to jūtu, pirkstos paņemot.» Jānis Rukšāns RL.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm