13. Marts 2004

• Sarīkojumi
• 13.3.04 12:43
• Vakar bij omīšu un opīšu pasākums. Bērni rādīja, ko māk. Dejoja, skaitīja dzejolīšus, dziedāja. Vecākā paaudze sēdēja uz neērtajiem bērnu krēsliņiem. Audzinātāja iestarpināja pa dzejas rindai un apgalvoja, ka telpā strāvo mīlestība.
  
  Puisīts skaitīja:
  Es skolā zināšanas krāšu
  Un vecmāmiņ, vai zini ko
  Es tādas zāles izdomāšu
  Ka nebūs tev vairs jāslimo
  
  Un it nemaz tās nebūs rūgtas
  Un sāpes tūliņ atņemt spēs
  Un atnest nevajadzēs lūgties
  Jo mājās būs, cik vajadzēs
  
  Vakarā bij radinieku pasākums. Pirms tam ar gudru ziņu izdēru bundžiņu enerģijas dzēriena un gāja kā pa diegu. Nenosmieties. Stāsts par to, kā māsa ķēra vilcienu, tik tiešām likās jautrs, vismaz tai brīdī.
  
  Bet bija tā. Pa kaklu, pa galvu viņa joņo uz staciju. Laika maz, ziema, vakars, paši saprotat. Vilciens jau stāv, elš un pūš, pulksteņa rādītāji jau pie noteiktā laika, viņa uz perona, skrien klāt - a durvis ciet. Pasažieri iekšā sēd, durvis ciet, tātad tūliņ brauks prom. Viņa pie mašīnista loga, un sviež ar pikām. Kamēr trāpa. Logs atveras. Pabāžas mašīnista ģīmis un prasa, kas par lietu. Tā un tā, durvis vēl pēdējoreiz atveriet. A šis saka - apejiet riņķī un no otras puses, tur ir vaļā. Nu tā.
  
  Nu un šodien kino pasākums. Uz Resno bumbu ūdens runcim vai kā nu tur bija. Tikko nonākuši kino izrādīšanas vietā, kā bērns pievēma vestibilu. Tualetē iestrādātie krāni pilnīgi droši nav paredzēti novemtu vietu mazgāšanai, jo iedarbojas, tikai reaģējot uz nemanāmo roku kustību un tūdaļ pat ūdens padevi pārtrauc. Tad arī braucām mājās.
  
  - Re, kā ir no tā popkorna, - cita māte citam bērnam norādīja, no konkrētā gadījuma atvedinādama audzināšanas darbam noderīgu vispārinājumu.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm