6. Marts 2004

• 6.3.04 11:04
• Sapratu, ka esmu kļūdījies, jau tai pašā brīdī, kad viņu ieraudzīju. Šo onku ar biezām jūras lauvas ūsām redzēju pirmoreiz. Taču tas neliedza pirms pāris dienām viņam piezvanīt un tādā "mēs jau reiz esam tikušies" balsī palūgt, vai viņš nevar atbraukt un uzlikt jauno filtru. Tagad, no paša rīta, atverot durvis un sasveicinoties, sapratu, no kurienes viņš radies. Līdz šim dzīvojis mana tālruņa atmiņā kā numurs, amata nosaukums, bez vārda. Jo tas, kas bija nosaukts par Igoru bija pārvērties par bērna balsi. Tad nu lūk, cilvēks no mana tālruņa atmiņas atnāca, nomainīja filtru un aizgāja. Es nestāstīju, ka tālrunis pirms tam piederējis pavisam citai personai, ka tālruņa atmiņā bija palikuši daudzi man sveši vārdi, kurus izdzēsu, taču daži acīmredzot saglabājušies. Arī viņš. Samaksāju piecīti un viņš aizgāja. Atpakaļ.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm