9. Novembris 2003

• 9.11.03 20:05
• pati neuzrakstītākā
  ir grāmata
  kuru satiku Eiropā
  kristāla kurpītei
  nolūza papēdis
  pīles kanālā
  baltvīna glāze
  sažņaugta saujā
  vecais ritenis
  rātni čīkst pie otras
  tikai ne domas
  kā divi suņi
  viens no bronzas
  salecas ierejas saprot
  tas otrs nav dzīvs
  
  atceries baržas pa upi
  un aukstas alus pudeles
  mitro kakliņu plaukstā
  vispirms manā
  to pašu tavējā
  piedod ja esmu aizmirsis
  kā to pateikt
  tavā valodā
  toties atminos vecīšus
  tos pašus katru rītu
  tajā kafejnīcā
  uz stūra
  ar mazām glāzītēm
  līdz lūpām pielietām
  izmetam kā ogu
  
  tieši pēc diviem gadiem
  ierakstu guglī vārdu
  ar krīka garšu
  sameklēju bildīti
  tavu jauno darbu
  mobilā numuru frizūru meilu
  un redzu
  mati nav melni
  nogriezti īsi
  ja satiktu
  droši vien nepazītu
  tāpat kā tie suņi
  viens no bronzas
  salecas ierejas nokaunas
  tas otrs nav tas
  par ko uzdodas
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm