1. Novembris 2003

• 1.11.03 14:32
• «Un vai tikai tu, televizor, man nerādi,
  kā buksē laika rats?»
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 1.11.03 18:56
• Visu dienu mājās. Noņemt puķukasti ar nokaltušajām puķēm, klausīties vienu un to pašu mūziku, lasīt to pašu grāmatu, beidzot piekārt pie sienas to fotogrāfiju, kuru nopirkām vēl pagājušogad, pastāstīt, kas ir ledus laikmets, un tagad cept pankūkas.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 1.11.03 21:17
• Riepā bij iedūrusies nagla. Trīs centimetri vismaz, tāda līka, līdz pat galviņai. Starp tiem spožajiem ziemas puļķiem nemaz nevarēja pamanīt. Kamēr tur ņēmās un lāpīja, pie sienas pamanīju mazu bildīti ar skarbu strādnieka ģīmi un parakstu, kas meistarus, kuri ar āmuru trāpījuši pa pirkstiem, mudina nematjerīties (tāda tai padomju plakātu glabātuvē nebija). Pa atvērtajām durvīm bija redzama Latvijas bankas naudas noliktavas stikla fasāde, bet pa pagalmu skraidīja nožēlojama paskata dzīvnieks – tipa pekinietis uz tievām garām kājām, kam servisa darbinieki kaklā bija iekāruši mersedesa sudraba krāsas stūrīti.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 1.11.03 23:27
• meli garšo pēc vecas dzelzs
  bailes
  pēc alumīnija karotes
  sāpes pēc mutē iebērtām smiltīm
  viņai vienai nav garšas
  dzirdi?
  
  meli grib skanēt pārāk ticami
  bailes zogas
  to soļi nav dzirdami
  sāpes izliekas
  pieskaras klusu
  redzi
  viņai vienkārši nepietiek skaņu
  
  melu drānas
  purpura sārtas
  baiļu acis ir melni zilas
  vēl paliek viņa
  te balta te sarkana
  tikai sāpēm nav krāsas
  tu zini
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm