22. Oktobris 2003

• 22.10.03 09:32
• nezinu ko vēlos vairāk
  vai es gribētu ka pats
  varbūt labāk lai tas otrs
  kaut bez vārdiem domās atnāk
  piepilda kas tukšs
  un aiziet
  bet ja mazliet labāk kļūs
  uzkavējas
  brīdi paliek
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 22.10.03 09:42
• Skolā nekas nebija mainījies. Pats bēdīgākais, ka tā tika slēgta daudzus gadus pēc tam, kad tur vairs nemācījos. Tagad stāv pamesta un tukša, izdauzītiem logiem. Pagājušajā nedēļā kāds bija mēģinājis otrajā stāvā (iepretim kādreizējai pionieru istabai) kurt uguni, bet ugunsdzēsēji nodzēsuši. Visur norauti elektrības vadi, sasistas dienasgaismas spuldzes. Bet citādi - viss savās vietās. Sporta zālē nošķiebies klukn tas bēdīgā paskata āzis, pār kuru ilgu laiku nemācēju kā nākas pārlēkt, arī tā finiera atspere ar gumijas virsu. Viss tāds mazdrusciņ apskretis, tomēr tāds pats. Tur meiteņu tualete, tur - zēnu. Pat dzeramā ūdens krāns brūnā skapītī pie sienas vēl arvien turpat. Zvana vietā pie sienas tumšs nospiedums. Numurētie maiņas apavu plauktiņi garderobē. Kaut kādu ķimikāliju smaka ķīmijas kabinetā un pie sienas piesliets dēlis, kura apakšā vēl redzami pielīmēti špikeri. Visur pa grīdu mētājas plakāti ar pamācībām, kā uzbūvēt ķīmiskās aizsardzības/atomkara patvertni. Un ķīmisko reakciju tabulas. No sienām lobās krāsa, un zem plaisiņām, plēksnēm, es redzu to, to pašu krāsu, kuru patiesībā negribētos redzēt nekad, tomēr tagad tā uzvējo skumjas.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 22.10.03 20:25
• Man patīk atgriezties mājās, atvērt krāsns durtiņas, iebāzt saņurcītu avīzi, sarušināt pelnus, un avīze pati aizdegas. Visu dienu tur saglabājušās dažas mazas oglītes. Un kāpēc tās oglītes tik cietas, jo koks patiesībā taču ir krietni vien mīkstāks? Un pelni pēc tam - vispār. To es nesaprotu. Bet tas man arī patīk.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm