31. Jūlijs 2003

• 31.7.03 11:03
• Viss sākās ar to, ka troksnis, un es nevaru saprast, kas tā par skaņu, līdz aptveru, ka zvana telefons, un ir nakts, tā ir mana meitene, kas netiek mājās, jo nezin kāda vella pēc mašīna vairs neizrāda nekādas dzīvības pazīmes, kaut gan visas gaismas spīd un radio dzied, un es pusaizmidzis mēģinu atrast drēbes, kaut ko nebūt uzmaucis kājās braucu cauri pilsētai, ir jau gandrīz divi naktī, visur tikai dzeltenās gaismas, mašīna tiešām nosprāgusi, mēs atgriežamies, pēc tam ilgi nevaru aizmigt, jo kā par nelaimi sāku domāt par pasūtījumu, kas šodien jāprezentē klientam, tad tomēr aizmiegu, no rīta vēl arvien tāda riebīga sajūta, atbraucu uz darbu, un tikai tad ieraugu, ka manai mašīnai pa nakti nosperti tie dekoratīvie plastmasas riteņu sūdi.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 31.7.03 18:06
• šovakar būšu, kā teici
  parādīšu tev mazo Parīzi
  aizvedīšu uz Vidzemes Šveici
  pabarošu viltoto zaķi
  beigās Rīgu ieraudzīsi
  norīsi manu ēsmu
  un pat nejutīsi
  ka tas ir mans otrais es
  un patiesībā es neesmu
• 6 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 31.7.03 23:24
• Dēliņ, kādudien tu sevi atradīsi un piedzīvosi lielu vilšanos.
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 31.7.03 23:38
• Nupat pārlasīju šo teikumu. Jums nekad nav uzmākusies sajūta, ka jūsu dzīve ir spogulis, kurā atspīd cits spogulis?
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm