23. Jūlijs 2003

• 23.7.03 09:45
• Jau kuro nakti pamostos apmēram vienā un tajā pašā laikā. Ne ta no karstuma, ne ta no slāpēm vai kaiju brēcieniem ārā. Pagalmā nošķaudījās kaķis, spilvens spieda, sega grauza, gluži kā tajā bērnības multenē par igauņu zaķi, kas negribēja gulēt, bet tad atbrauca lācis-čemodāns un visu norullēja. Mēģināju sapņot par to meiteni, kas reiz prasīja, vai nav, es teicu, ka ir, bet nebija. Iztēlojos odu koduma vietas uz viņas kājām, tad laikam aizmigu. Jo pamodos no tā, ka vienlaikus sācis līt un zvana modinātājs.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 23.7.03 16:18
• Bija cilvēks mājās, jo ledusskapis šajās grūtajās dienās vairs nevēlējās pildīt savus tiešos pienākumus. Cilvēks attaisīja ledusskapim vēderu, atrada putuplasta izolācijā peļu midzeni (pašas peles tika izskaustas pirms daudz daudz gadiem) un ar knaiblītēm - čiks, čiks - pārknieba pāris vara caurulītes un manā virtuvītē šņākdams izplūda freons. Jāsaka, ne pārāk daudz, tikai drusku, jo lielais vairums jau bija izplūdis pa nezināmā ceļā gadījušos sūci pavisam citur. Bet es sēdēju un domāju - kā gan jūtas mans ozona caurums tur, augstu gaisā.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 23.7.03 21:12
• Esmu noraizējies. Rakstīt sāku jau pirms kāda laika. Iesākumā likās, ka tas varētu būt romāns. Tagad šķiet, ka grasos pārbaudīt savas
  
  personības robežas, izmēģināt izturību un pretestības spēju, imunitāti pret visu, ko mana iztēle spēj tai nodarīt. Reiz meitene teica, ka man
  
  esot pārāk maz kompleksu, manā dzīvē – par maz īstu ciešanu. Tāpēc man itin visu nākoties izzīst no pirksta. Hm, tagad uzmācas šausmas. Un vēlēšanās, lai viņai būtu taisnība. Sāk atgādināt "Psihonauta piezīmes". Pašam sāk mesties baisi. Pats nepatīkamākais, ka nezinu, kuram varētu dot palasīt, jo zinu, jebkurā gadījumā būs vēl sliktāk.
  
  Šābrīža mūzika: Boy George. Ich Bin Kunst
  Šābrīža saturs: Vēl viens
• 6 piezīmesvieta jūsu piezīmēm