20. Jūnijs 2003

• 20.6.03 12:03
• Savelkot galus izrādīsies, ka realizēts vēl viens zemē nomests mūžs. Ar nepiedodami zemu rožulauka indeksu. Jo droši vien ir tiesa, ka dzīve nav rožulauks, un tātad tas ir kaut kas, uz ko nemitīgi būtu jātiecas (pieņemot, ka rožulauka indekss nemitīgi svārstās tāpat kā valūtu vai biržas kursi, nav grūti dzīves nogalē iegūt rožulauka līkni un vidējo rožulauka indeksu, ko biržā varētu kotēt, kaut vai ar saīsinājumu ACRC)
• Mūzika: P.J.Harvey. The Mess We’re In
• 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 20.6.03 13:39
• - No kā tev tā rēta?
  - Kura?
  - Uz apakšlūpas.
  - Ak tā? Tu pamanīji?
  - Jā. Jau pirmajā reizē.
  - Stikls iedūrās. Bērnībā. Tēvs draugiem rādīja, kā, neturot ar rokām, var izdzert alus glāzi. Paņēma aiz malas mutē un atgāza galvu. Bet glāze laikam bija ieplīsusi un sašķīda. Un viens mazs stikliņš trāpīja man lūpā. Veda uz slimnīcu, lika šuves. Baigais tracis. Tās bija kaut kādas kāzās.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 20.6.03 17:58
• Pagāja 2 nedēļas
  Pēc kāda laika
  Tajā pašā vietā, citā laikā
  Vai citā vietā tajā pašā laikā
  
  Nu tādā garā. Kā parasti filmās, kad mainās vai nu darbības vieta, vai laiks.
• Mūzika: Gavin Bryars. A Man In A Room, Gambling
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 20.6.03 23:08
• Ieraudzījis viņu, uzreiz sapratu, ka kaut kas atgadījies. Taisnību sakot, es pat zināju, kas. Mugurā viņai vēl arvien bija tas pats rozā tērps. Taču lūpas bija savilktas mazas, mazas, ātri kustējās un bēra niknus vārdus. Seja likās neparasti dusmīga. Šķiet, viņa bija raudājusi. Bet varbūt nebija. Katrā ziņā tas vismaz jau pārgājis. Gribējās uz viņu skatīties, tomēr kaut kā neērti. Turklāt es jau nemaz īsti nezināju, vai viņa ir dusmīga, vai ļoti bēdīga.
• Mūzika: Tom Waits. Rain Dogs
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm