Ai,LABI. Hooou.
Beidzot dullais ķīviņš laikam galā.Esam atkal draudzenītes un tas liek plati un neviltoti izrādīt visiem savu smaidiņu.Ai,lieliska man viņa un zaudēt tādu cilvēku nevēlos NE PAR KO.
Nemainīšu,neatdošu,nepārdošu.MANA!!!
Lai cik nevērīgi reizumis izturētos pret viņu,tomēr jāatzīst,ka dziļi sirsniņā tā mīlestība ir nenorietoša,jūtu vēl tagad un ticu,ka izjutīšu tādu siltumu vēl ilgi.Jo tikai tas,kas aiz treideviņām jūrām un simts pakalniem dzīvo,varbūt nojauš,cik patiesībā šī draudzība man dārga!Lai piedod man tie,kam sāp,ka neesmu ārišķīga un bieži to skaļi neizkliedzu,cik ļoti mīlu viņus,man dārgos,un pasauli.Dzīve ir skaista. :)