satelītu dārzs

Fri, 22 Jun 2012 07:47:17 GMT

Pāķi, brauciet uz Kandavu. Šodien. Zvanīt uz manu numuru.

Tue, 12 Jun 2012 18:02:48 GMT

ir ļoti neizdevīgi būt skumjam un reizē saņemt algu. iztērēju pusi kurpēs un virtuves piederumos. žēl tikai, ka nav kur tajās kurpēs aiziet un sabarot pašapziņu.

Thu, 31 May 2012 22:15:53 GMT

tikko, mēģinot dabūt zirnekli glāzē, norāvu nabagam pāris kājas. pieķēru sevi aizgūtnēm atvainojoties. latviešiem ir piemīlīgas attiecības ar zirnekļiem.

Tue, 29 May 2012 23:45:49 GMT

vai man tikai tā liekas, vai Jason Momoa ir nejēgā seksīgs tajā Game of Thrones? :D

Sat, 26 May 2012 23:54:03 GMT

man riebjas Beyonce dziesmas. darbā radio skan kādas desmit reizes dienā un tas vienkārši nelabvēlīgi iespaido manus vemšanas refleksus. I mean, apsveicu ar neiespējami seksīgo ķermeni n stuff (un balsi), bet viņai tās dziesmas pārsvarā sastāv no feministu kustības propagandas un konstantas gaudošanas. seriously.

Sat, 26 May 2012 23:31:11 GMT

nebūtu domājusi, ka būs jāizvēlas starp opcijām - 'nav darba' un 'nav dzīves'. ir pagājis pusotrs mēnesis, un es vēl aizvien esmu apskatījusi pilsētu tikai 200 m rādiusā, plus blakus pilsētas poundlandu. nu, vai nav nožēlojami?
btw, pieņēmu grūtāko lēmumu savā dzīvē šodien.

Thu, 03 May 2012 01:06:12 GMT

sapratu, ka šeit nebiju pukstējusi tik sen, ka žoklis atkārās. kas notika, jūs jautāsiet? labi, principā diez vai kāds tā jautās, bet uz jautājumu atbildēšu neatkarīgi no tā. slinkums ir patiesi spēcīgs. taču domāju, ka pie vainas vairāk bija kauns. par to, ka pametu akadēmiju. par to, ka gandrīz pusgadu nosēdēju ekrāna priekšā, skatoties seriālus, lai nebūtu jādomā par faktu, ka visi virzās uz priekšu, beidz augstākās izglītības, kaut ko sasniedz. kamēr es vēl aizvien biju pilnīgā tumsā par to, ko vispār gribu darīt ar savu dzīvi. man likās, ka Dānija visu mainīs, ka man būs laiks visu saprast. tā izrādījās kļūda, jo tur domāju vismazāk savā dzīvē, kas patiesi bija atvieglojums. taču tagad, kad jau pagājis gads, kopš biju Dānijā, es saprotu visu. un es zinu. Dānija, iespējams, bija skaistākie un, tiešām, labākie 6 mēneši manā dzīvē. un es vēl aizvien mazliet dzīvoju pagātnē tieši šī laika dēļ. taču tas man lika saprast, ka es nekad vairs nebūšu tas cilvēks, kas biju agrāk. un, lai cik ļoti man būtu žēl, ka viss ir mainījies, ka es esmu mainījusies, tomēr jāpieņem fakts - ir laiks sākt darīt to, ko es vēlos, nevis to, ko citi no manis gaida. likās, ka, aizejot no akadēmijas, sarūgtināju savu ģimeni, draugus. bet patiesībā es tik ilgi esmu uztraukusies par to, ka kādu varētu apgrūtināt vai apbēdināt, par visu vienmēr atvainojoties un jūtoties vainīga, mēģinot visus darīt laimīgus, aizmirstot par to, ka man ir pašai savas vēlmes. un to ir TIK daudz, ka man paliek bail. tajā pašā laikā sajūta ir fantastiska, aptverot, cik daudz tomēr vēl gribu un varu izdarīt. visa tā ceļā gan vēl aizvien var stāties mans ļaunākais ienaidnieks - es. sevis sabotāžā vēl aizvien esmu nepārspēta. varbūt būs grūti pārvarēt to nolādēto kautrību un bailes no cilvēkiem. un arīdzan atkal uzliesmojošo mizantropiju, ko es nebiju gaidījusi uzpeldam. varbūt šis ir kārtējais maldinošais 'es visu varu' mirklis, kas pazudīs tik pat ātri, kā parādījies, bet kaut kādai ticībai nākotnei jābūt. turiet īkšķus, draugi.
P.S. līdz Jāņiem esmu Anglijā, Ardingly. no jūlija līdz augusta beigām Norvēģijā, Gaupnē. starp šiem posmiem esmu LV, tā kā plānojiet tikšanās.

Thu, 24 Nov 2011 23:09:26 GMT

rīt iešu galīgi nahuj atbrīvoties no tās SLED programmatūras, kas ir SŪDS, es jums saku. pārāk daudz darba ar viņu, turklāt repositoriji, atšķirībā no pārējām susēm, gandrīz nekam nav. beigās jālieto kaut kādi attālie radinieki, kas te visu sačakarē, kā dēļ ir vēl lielāks darbs. es pat VLC vairs nevaru ielādēt (stulbākais, ka pirms tam varēju, bet packman vairs ne no kurienes neņem pretī, dirsa). nopietni, es te jūku prātā. protams, es jau no tā visa neko daudz nesaprotu un vados pēc kaut kādiem tutoriāļiem, kas arī neko daudz nepalīdz, jo man, acīmredzot, nav to pamatzināšanu, kas vajadzīgas, lai saprastu, kas vispār notiek. tā kā beigās, visticamāk, es pati esmu vainīga pie tā, ka man čakarējas. vienīgais (!), kas ir āsom, - nav jāliek atsevišķi antivīruss.
visam klāt vēl arī skaņa raustās ik pa laikam. pats labākais - runājot skype, visu sarunas laiku var dzirdēt skaidru 'fap, fap, fap' fonā. bet man ir sajūta, ka tā varētu būt arī datora vaina (sure).

P.S. atvainojos par lamāšanos, maigās būtnes.
P.P.S. CAKE ir kaut kas tik labs, nevaru beigt klausīties.

Sun, 20 Nov 2011 14:16:18 GMT

18. novembris, šķita, tiks pavadīts mājās, neko nedarot, taču vakars izvērtās visnotaļ omulīgs. uguns rituāli Imulās, pastaiga nakts vidū un patīkama atmosfēra. visu vēl gaišāku padarīja 9 km gājiens kājām no Plostiem līdz Kandavai, ar pareizo mūziku un sestdienas pavasarīgajiem laikapstākļiem. man vienmēr paticis vazāties apkārt, ja apstākļi ir šādi. mājās noorganizēju gaļas cepšanu uz balkona, kas nebija notikusi ļoti ilgu laiku.
nezinu, kādēļ, bet rudens Kandavā mani uzlādē. nekādu ikgadējo depresijas pazīmju šobrīd, lai arī apstākļi šogad vēstīja par tiešu neizbēgamību. vienīgais, par ko es neesmu sajūsmā, ir lietus, kas, skumjā kārtā, nav izlabojams rudens mīnuss. arī par Ziemassvētkiem šogad esmu neierasti priecīga, bet tas, visticamāk, tādēļ, ka enerģija kaut kur jāliek, turklāt man apnicis ienīst lietas. nu ok, sirds dziļumos jau es nemainos, bet vismaz kādās pēdējās trīs manas sīpola cienīgās personības kārtās visu šobrīd mīlu.

Thu, 10 Nov 2011 22:16:07 GMT

tikko nošņāpu veselu strēmeli no kājas, skujot ar nepareizo skuvekli (jo man nav naudas, you know). un uz šo paziņojumu mana māte pajautāja 'kāpēc?' un nevis tajā retoriskajā izteiksmē, bet tādā pārsteigtā. nu, nopietni runājot, tādēļ, ka man patīk sāpes. kas tas par jautājumu vispār? un šādi mana ģimene runā ar mani visu laiku, tāda sajūta, ka es dzīvoju kaut kādā backwards pasaulē. es saprotu, ka man nav reālu tiesību pieprasīt, lai cilvēki pārdomātu, ko viņi saka, savā galvā, pirms viņi patiesībā to saka. bet kā jums liekas, uz cik daudz muļķīgiem jautājumiem man ir spēka atbildēt? jo es zinu, ka, ja par attiecīgo lietu padomā vēl divas sekundes, tad tu saproti, par ko ir runa. un tev nav jātiranizē mani ar jautājumiem par acīmredzamo.
es arī esmu pamanījusi, ka daudzi neuztver manu pašironiju vai vienkārši smiešanos par neko tāpat, ja es neuspiežu slaveno smaidiņa zīmogu (pie kā es, laikam, pati gan esmu vainīga), tādēļ, reku viens - :D. katrā ziņā, lai arī viss šis bija patiesība, un tas mani reāli kaitina, es realitātē nedauzu spoguļus un neraudu spilvenā. un tas, ka es atzīmēju kaut ko, kas mani kaitina, pārsteidz vai interesē, nenozīmē, ka es par to žēlojos, jo, seriously, es gandrīz nekad nerunāju nopietni par tādām lietām kā Lindsijas Lohanas nonākšanu cietumā (ticiet vai nē!).
ok, es neatceros, ko esmu uzrakstījusi, jo esmu mazliet noreibusi no Melnā balzama un nogurusi no pilnīgi nekā nedarīšanas, tāpēc labu nakti.
buč, draudziņi.
P.S. dziesma, ko šobrīd klausos (sk. lejā), ir fantastiska.

Fri, 04 Nov 2011 08:02:04 GMT

diezgan naivi vakar no rīta iedomājos, ka mana Ahilleja cīpsla būs mierā ar manu lēmumu atsākt skriešanu. smagi kļūdījos šajā sakarā un atkal sāp.
starp citu, no kā vairāk varētu sāpēt dibens? no skriešanas vai vingrošanas? :D

Thu, 27 Oct 2011 19:33:11 GMT

kāda jēga ir iet vannā, ja, izlejot visu boileri, ūdens vienalga sniedzas tikai līdz vannas pusei? kur ir viss prieks no vannas, ja man jāgrozās, lai slapjums tiktu klāt?

Fri, 21 Oct 2011 21:10:54 GMT

nu labi, patiesībā jau nav tik traki. lai arī es visu vienmēr daru pēdējā brīdī, darbs vienmēr ir teicams. turklāt vienīgie īstie parādi, ja neskaita akadēmiju, bijuši literatūrā, un arī tikai tādēļ, ka tā un latviešu valoda ir vieni no retajiem priekšmetiem, kuri man dabiski nāk ārā necenšoties, respektīvi, tos vienmēr atstāju pēdējos. eksaktās zinātnes gan dikti cieta mana slinkuma dēļ - tajās esmu pilnīgs cirvis, ar retiem izņēmumiem fizikā. cik esmu sapratusi, arī akadēmijā palaidos patiesībā tādēļ, ka man tur riebās mācīties (nē, es vēl aizvien nespēju noformulēt, kādēļ), un pēdējā naktī pirms eksāmeniem tur mācījos lielākoties tāpēc, ka, ja ietu gulēt, tad nākamajā rītā nepieceltos laikā (citi pirms eksāmeniem nevar pagulēt, es, ja aizeju, tad guļu kā bluķis). kaut kā likās nejēdzīgi mācīties nedēļu iepriekš un visu aizmirst, lieliska ideja šķita vazāties apkārt visu nedēļu, pēc tam izmantojot pēdējo piespiedu bezmiega nakti, lai mācītos. :D
tas ir nepārspējami, kā es vienu brīdi varu blenzt sienā un raudāt par savu neizdevušos dzīvi (khh, divdesmit gadu), otrā smieties un, par spīti manai aizlaistajai personībai, no visas sirds ticēt, ka esmu āsom un viss izdosies.

Fri, 21 Oct 2011 20:33:31 GMT

kaut kā galīgi skumji sēdēt pie datora gandrīz katru piektdienas vakaru. it īpaši tad, kad draudzene svin otro pilngadību. kaut kas jādara šīs situācijas labā pēc iespējas ātrāk. Kandava ir fantastiska n stuff, taču mazliet nomācoši ilgākā laika periodā.
jocīgākais, ka, lai arī šis ir visai nožēlojami, man par sevi nāk smiekli. es vienmēr iekuļos visādos mēslos, gan mazos (visbiežāk), gan tādos, ka smeļas mutē. lai cik nejēdzīgi un neizbēgami viss liekas, es vienmēŗ kaut kā izkuļos. piedevām izkuļos spoži. es pat nezinu, vai esmu to pelnījusi, ņemot vērā, cik patiesībā bezatbildīga un pašdestruktīva esmu. labi, es vienmēr izdaru visu, kas no manis prasīts, jāpiebilst gan, pēdējā brīdī. tā bijis kopš pamatskolas, visu pamatskolu biju kaut kāds maziņš ģēnijs un grāmatu ne reizi neatvēŗu - strādāja nevainojami. pēc pamatskolas eksāmeniem tā arī neiemācījos mācīties un gurķojos cauri ĀVĢ, neguļot pēdējo nedēļu pirms termiņa, lai izpildītu visus parādus, kas sakrājušies pusgada laikā, pat nemācoties centralizētajiem. tāpat arī akadēmijā. bail, ka visa šitā luņa laišana kādreiz nevainagosies tādiem panākumiem, pie kādiem esmu pieradusi. es esmu viena slinka pakaļa, būs tiešām grūti pieaugt tik vēlu.

Fri, 21 Oct 2011 06:18:25 GMT

nebija vairs, ko skatīties vakar, tāpēc sāku Supernatural. es esmu tāda lupata, tas seriāls pat nav bailīgs, bet es spiedzu un slēpjos. :D nekad neesmu sapratusi, kā cilvēkiem tā var patikt šausmu filmas, piemēram. ja es piekāpjos un skatos, tad divas trešdaļas filmas slēpjos zem krēsla, or smth. pat tajās parastajās, kur sēžu un vienkārši smieklīgi - tu zini, kas notiks tālāk -, bet es vienalga palecos pusmetru, kad slepkava parādās aiz muguras vannasistabas spogulī. un tas galīgi stulbi, jo ir dažas šausmu filmas, kuras, cik saprotu, ir tiešām labas, un es gribu tās redzēt, bet es jūtos neomulīgi pat tad, kad esmu viena mājās izslēgtām gaismām, kur nu vēl speciāli sēdēt un baidīties.

Thu, 20 Oct 2011 09:49:57 GMT

Gēte galīgi jocīgs palicis. skatās uz savu atspulgu, spalvu saslējis, un šņāc, muļķis mazais.

Thu, 20 Oct 2011 05:45:07 GMT

ja šis ir pēdējais gads, pirms dodos uz Dāniju, kā esmu izplānojusi, tad to patiešām vēlētos pavadīt Latvijā. apstākļi un ekonomiskā situācija gan nav manā pusē. tāds apburtais loks - ja gribu strādāt Rīgā, tad man vajag algu, kas apmaksātu gan īri, gan pārējos izdevumus, bet lai sāktu tādā darbā strādāt, man pirms tam jādabū dzīvesvieta. un bez naudas to nav iespējams izdarīt. viss jau būtu puķaini, ja vien es ar savu nepabeigto izglītību un apšaubāmo pieredzi varētu dabūt darbu, kas attiecīgos izdevumus apmaksātu. dāņu valoda kaut kā arī nemaz nepalīdz. pirmkārt jau tādēļ, ka valodu neprotu perfekti. otrkārt, dāņu valoda, kā rādās, nav nemaz tik pieprasīta. varbūt es nemeklēju pareizajās vietās. kontakti vienmēr palīdz, un šis būtu ideāls gadījums, lai tos izmantotu. ja man tādi būtu.
nav jau tik nelāgi, vienmēr jau varu braukt citur strādāt. par auklīti Dānijā, piemēram. bet nu es taču ar tiem bērniem tur sajuktu prātā. ja autobusā sēžot, kāds bērns sāk raudāt, man jau gribas kādu nogalināt. turklāt nejūtos gatava pamest visu šeit uz pieciem gadiem tā vienkārši.
P.S. jauks rīts gan. cigarete un kafija ar kanēli mazliet uzlaboja garastāvokli. Balmorhea arī. lai jums arī jauks.

Sun, 16 Oct 2011 17:24:27 GMT

noskatījos A Good Year. nezinu, bet man ļoti patika. tieši atmosfēras dēļ. un Marc Streitenfeld mūzika. tā sajūta, kad kāds skaņdarbs, ainava vai kas cits liek tev apstāties, un tāda fantastiska smeldze iekšā. man tā bija gandrīz visu filmas laiku. vienīgais, par ko nebiju tādā sajūsmā, bija beigas. nevis, ka nemaz nepatika, bet ne tik ļoti kā pārējā filma. nesaprotu, kāda velna pēc nebiju to noskatījusies ātrāk. mazliet atgādināja A Love Song For Bobby Long (vienīgā filma ar Džonu Travoltu, kas man patīk).

Sun, 16 Oct 2011 16:50:59 GMT

vēl aizvien gaidu atbildi par Zviedriju. tik ilgs laiks pagājis, ka vairs neizskatās cerīgi. man riebjas tā gaidīšana, ja zinātu atbildi, tad varētu vai nu nomierināties vai vismaz virzīties tālāk.
P.S. nejēgā sāp galva. atkal.

Thu, 13 Oct 2011 15:28:03 GMT

kurš ar mieru sastādīt man tur kompāniju?

Thu, 13 Oct 2011 14:28:35 GMT

tikko gribēju nobalsot par labajiem darbiem un prasa manu numuru. bļāviens, dzīve bez telefona ir vienkārši neiedomājama!

Thu, 13 Oct 2011 14:13:37 GMT

šovakar, rādās, vakariņās būs Cēzara salāti un laima pīrāgs. labu apetīti, draugi.

Wed, 12 Oct 2011 16:52:35 GMT

nedēļas nogale bija ļoti jocīga. piektdien ierados Rīgā, satiku meitenes. pabiju Space Dog (nebiju tur bijusi kopš aizbraucu uz Dāniju. patiesībā biju patīkami pārsteigta, renovācija bijusi diezgan veiksmīga. akmens sienas gan likās nevajadzīgas.), Bassline Riga galīgi jauki. kjopsis filma ap to laiku pazuda, tālāk devāmies dejot. pēc Space Dog afleta aiztinās mājās kā tāda veca tante, uzpildījāmies Pelmeņos un izdzērām pa nejēgā saldam Tamponam Leņingradā. tālāk paklausījāmies mūziku un iedzērām citur, kur satikām kaut kādu kriminālpolicistu un viņa aizdomīgo draugu. Dagmāra, nabaga bērns, dikti vēlējās Teātra bāru apciemot, bet mēs, protams, bijām pārāk slinkas tik tālu vilkties, tādēļ devāmies uz Scandal (!) aizdejot bēdas prom. Dagmārai apriebās un šī aizgāja mājās. mēs ar kjopsis, viņas māsu un māsas draudzeni tā arī tur gorījāmies, līdz man nozaga telefonu. tā kā sazvanīt mani kādu laiku nevarēs. vēl viens mēģinājums aizdejot manas problēmas prom. no rīta ar kaut kādiem diviem francūžiem piegānījām Hesbrugeru, kjopsis atrubījās uz galda, hihi. ap to laiku sapratu, ka esmu sastiepusi, kā man pagaidām šķiet, Ahilleja cīpslu. astoņos no rīta pilnīgā nesakarā izlēmām, ka jāiet uz Ļeņingradu atpakaļ, paspējām vēl pa šotam izdzert. satikām kaut kādu metālistu somu un viņa tajā pašā vakarā satikto latviešu brāli, kas bija jocīgi, jo viņi viens ar otru vispār nevarēja komunicēt. kaut kādā prāta aptumsumā aizbraucām pie tā soma (ar visu latvieti, kurš, btw, nepārtraukti spēlēja fakino gaisa ģitāru) uz viesnīcu dzert viskiju . beigās soms kjopsis visu laiku aicināja uz randiņiem, un latvietis man uzmācās tā, ka nācās vākties projām. patiesībā, ko gan mēs domājām?
ar mikriņu braucām uz Pumpuriem, pamodāmies Kauguros. devāmies uz kjopsis otru dzīvokli, nogulējām līdz sešiem vakarā. līdz naktij tur sēdējām un dzērām aliņus. visi man izpīpēja tabaku, not cool. mājās tiku nākamajā dienā, gan ne tajā laikā, kad bija paredzēts. nejēgā steidzs uz autobusu Slokā, tas, protams, neatnāca. tajā brīdī es, kā jau cilvēks - fail, sapratu, ka man bija jāgaida vilciens, kurš tajā brīdī jau bija aizgājis. tā nu es divas stundas bez naudas sēdēju Slokas stacijā, bez telefona, ar pleijeri, kurš tūlīt izlādēsies, pēdējoreiz ēdusi kaut kad sen. piecos pienāca vilciens, no laimes nezināju, kur likties. tālāk jau viss gāja kā pa sviestu, paspēju pat uz autobusu pa taisno no vilciena.
stulbākais ir tas, ka es jau kopš svētdienas vakara sēžu mājās, jo nedrīkstu noslogot kāju (nesāp īpaši, bet kad kustinu, tā cīpsla jocīgi gurkst it kā, kas nevar būtu pozitīvi). vēl stulbāk - tikko uzrakstīju nejēdzīgu palagu, pāvēršot notikumiem bagātu nedēļas nogali līdzīgu trīs stundas garai dokumentālai filmai par skudrām.

Thu, 06 Oct 2011 18:08:56 GMT

nezinu, kādēļ, bet es šobrīd esmu tik nikna, ka nezinu, kur likties. nopietni gribas kaut ko šķaidīt vai mest ārā pa logu. un tas niknums tāds, ka bezmaz zobi jāgriež un jāsit sienai.

Thu, 06 Oct 2011 14:18:22 GMT

man nav, ko vilkt. vispār. es nekad neesmu bijusi apsēsta ar drēbēm. bet es neesmu tā norāli iepirkusies pusotru gadu. fiksi jādabū darbs, citādi nāksies iet laukā halātā.