hipijmeitēns
12 Februāris 2007 @ 20:10
 
man jau patīk bet nu....prmo reizi mūžā man ir situācija, ka skolotāji totāli saslimst viens pēc otra, bet klase ir pilnā sastāvā!...tas laikam drīz novedīs pie nelielām nodaļas brīvienām! jo mācībspēki ir izsīkuši!:)
 
 
hipijmeitēns
04 Februāris 2007 @ 15:25
 
meitenes, ja jūs man iemācītu vēl tikai, kā iekomentēt, tad uzrakstītu jums katrai atsevišķi, bet nē Una es neuzkatu ka tev būtu no emotion dzīve, turklāt - tu jau zini, ka lai cik ĻOTI man agrāk patika izārdīties (nu tā no visas sirds ) tad jāa....nu jau esmu palikusi pa zilzeķi...kopā jautrāk...un nezinu nevienu citu ar ko varētu tik superīgi zilzeķoties! buča tev! Baiba...sirdsapziņa ir ļoti relatīvs jēdziens...to nevar tā tik vienkārši pazaudēt! tikai citreiz tā runā pārāk klusu...jo apkārt troksnis ir pārāk liels! :)....un vēl...man tas vakars bija ļoti loti vajadzīgs, lai saprastu, ka tik lēta bezpersoniska jautrība mani vairs tiešām nevilina!
es tur nekad vairs nerādīšos :):):)
 
 
hipijmeitēns
04 Februāris 2007 @ 14:42
 
paldies, Baibai, ka viņa vakar mani izvilka no mājas un uzaicināja uz Cassablanku pasēdēt!ar mīļāko bundzinieku :) man sen nebija bijis tik ļoti jautri!

tas jau tas pretīgākais!
 
 
hipijmeitēns
04 Februāris 2007 @ 14:34
 
cik dīvaini ka laikam ejot, es pazaudēju jebkāda veida emocijas! mani ganrīz nekas vairs neuztrauc..nekas nav svarīgs vai svēts...žēl gan!
nez kā būs vēlāk - es negribētu būt tikai robots!
 
 
hipijmeitēns
13 Janvāris 2007 @ 21:00
 
Baigi zils...
 
 
hipijmeitēns
13 Janvāris 2007 @ 20:59
 
:)