01:18 am - patiesībā daudz vairāk."Gribu draudzēties ar visiem." - apmēram tādas bija vienas meitenītes domas vienā grāmatā, izlasīju antikvariāta veikalā, kurā ar gintu, liekas pavadījām kādu stundu.. viņas mamma iemeta šo sapni dubļos.es domāju un nevaru izdomāt, jo nezinu, vai pareizi domāju. es vienu vakaru māsai jautāju, kā būtu, ja es publiski uzrakstītu viņas "noslēpumus", viņa teica, ka protams to neatstātu tāpat vien un uzdotu man ne mazāku sāls piku, tad es viņai, viņa man, es viņai, viņa man.. kāmēr visi daudz ko uzzinātu. (:DDDDDDDDDD nu bet taču tik smieklīgi!) -Tu bieži saki, ko domā(vai - ko gribi pateikt būtu precīzāk)? -Dažreiz uzdrošinos.. ja nu tomēr sapratīs. Un vienkārši esi tu. Bet viņi stāvēs izbrīnīti ar atvērtām domām. |
taada taa dziive
January 22nd, 2007
05:30 pm - es nejūtos nekur citur drošāk kā viņa rokās"Reiz Kalkutā pie mani atnāca kāds cilvēks, rādīja recepti un sacīja: "Mans vienīgais bērns mirst, bet šīs zāles Indijā nav dabūnamas." Tieši tajā brīdī, kad mēs sarunājāmies, ieradās kāds cilvēks, kas nesa sev līdzi grozu ar zālēm. Pašā groza virspusē atradās tieši tās zāles, kuras meklēja izmisušais tēvs. Ja cilvēks būtu atnācis agrāk vai vēlāk, es viņu nesatiktu. Bet šajā mirklī pasaulē, kurā dzīvo miljoniem bērnu, Dievs savā žēlsirdībā rūpējās tieši par šo mazuli no Kalkutas nabadzīgo kvartāla; jo kā gan citādi, ja ne Dieva sūtītas, tieši īstajā brīdī atradās zāles, kas bija nepieciešamas bērna glābšanai." māte Terēze. |
Powered by Sviesta Ciba