Man patīk šis seriāls,tiešām patīk.

Jo kur vēl tik skaidri var redzēt kļūdas,ko cilvēki parasti pieļauj attiecībās? Šis ir tas gadījums,kad pilnīgi noteikti ir jāmācās no citu kļūdām,lai nepieļautu savas.


Man patīk šis seriāls.

Visu dienu tāds nemiers-nemieriņš. Gribas gulēt,pēc brīža negribas. Gribas laukā - bet auksti jau uz balkona. Gribas ēst, bet nezinu,ko.
Tad nu es lēnām izkristalizēju,ko man šobrīd vajag:

---> (first and foremost) - jaunu nodarbi. Nodarbi ar lielo burtu. Man tāda bija - nīstamais kursa darbs, kas bojāja manu dzīvi veselu pusgadu. Atklāsmes? Tagad,kad tas ir svaigi beidzies, saprotu,ka šādiem darbiem IR vērtība. Bet vērtība tikai vienā gadījumā - ja mani patiesi interesē tas,ko es tur rakstu un pētu. Jā,arī tad,ja interesē,vienalga ir grūti piespiest sevi kaut ko darīt, ir TĀĀĀĀDS slinkums! Bet,kad esi piespiedies un kad līdz nodošanai palikušas 3 dienas, rodas tādas idejas un tādi skatījumi, ka gribas sevi raut aiz matiem - kāpēc es nesāku ātrāk,kāpēc, kāpēc,kāpēc?! Un kad par Tavu darbu tiek saņemta atzinība...tas ir skaisti,par spīti visām negācijām.
Tieši tapēc man indeed ir nepieciešams jauns pasākums (nopietns), kas mani interesē un kuram varu pieķerties ilgtermiņā.


---> girl-boy talking. Šobrīd nerunāju par mīļoto vīrieti (kaut gan viņš ir arī mans draugs Draugs), bet gan par kādu boy, ar kuru mani nesaista,nekad nav saistījušas un nesaistīs cita veida attiecības. Ir patiešām veselīgi vienkārši parunāties ar šādu cilvēku. Tāpēc šovakar būs tējas vakars Skypā :)


---> mazo ballīti. Tādu draudzīgu, fantastisku cilvēku ballīti, pilnu ar sarunām, smiekliem,jokiem, chillu un baudāmām reibinošām dzirām. Cheers! ;)

*Rīta kafija (kuru es patiesībā nedrīkstu dzert, bet divas krūzītes mēneša laikā vēl ir pieļaujamas)
*komunikācija (pavisam negaidīta un jauka, gaidīta un tikpat jauka)
*mazliet vienatnes (jo,kad mīļotā cilvēka nav blakus,vientulība un vienatne iet roku rokā, bet izskatās,ka šoreiz uzvar vienatne un izrādās
- tās ilgi nav bijis, un tā ir vajadzīga!)

*mīksta sega,spilvens un mīļzaķis-----> jau 20.to gadu esam nešķirami ;)
*Haoss manā istabā (un šoreiz es par to priecājos,jo zinu,ka šodien istaba atkal spīdēs un laistīsies)
*Datora nomierinošā dūkšana
*Trokšņi aiz sienas,zem grīdas,laukā, iekšā..


Tas viss kopā kaut ko rada. Tādu mieru/nemieru. Mieru par to,ka es lēnām,lēnām,lēnām kārtoju sevi tā,kā vēlos pati. Nevis tā,kā es domāju,ka vēlos,bet tā,kā tiešām vēlos!
Nemieru par to,ka daudz vēl lietu,vietu un notikumu ir priekšā. Un nemieru par to,ka procesus nevar pasteidzināt.



Bet vispār šim ierakstam vajadzēja būt par to,ka Kandelīte ir mans rīta prieks! :*

Pēdējie pieskārieni viena dikti nervus bojājoša darba beigām, un mana ikdiena kļūs vismaz par miligramu atvieglotāka.
Prieks? nē,pārsteidzoši,bet prieka nav. Drīzāk cemme uz sevi,ka varēju saņemties un izdarīt jau laicīgi, lai netērētu vienu no saviem pašiem mīļākajiem dienas laikiem - miega laiku. (mmm)

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka māku rakstīt. Precīzāk - ka man ir talants. Laikam ejot, mana pārliecība krita un cēlās, krita un cēlās, brīžiem izgaisa gandrīz pavisam, bet, ja tā godīgi, sirds dziļumos es laikam vienmēr esmu uzskatījusi, ka kādreiz KAUT KO uzrakstīšu. Pateikt vēl precīzāk? Vienmēr esmu lolojusi domu, ka man būs māja ezera krastā, lieliem stiklotiem logiem, platu lieveni un šūpuļtīklu (nu tāds tipisks, tipisks sapņu mājas variants), kurā es dzīvošu kopā ar vīru, bērniem, diviem kaķiem, diviem suņiem un rakstīšu, rakstīšu, rakstīšu! Un manas grāmatas vienlīdz trāpīgi uzrunās latviešus, amerikāņus, portugāļus ...

Bet jāsāk ar šiem pašiem latviešiem, sak` - ja latvietis zem deguna norūc "nu tīri ciešami",tad zini droši, ka tas ir vairāk vērts kā amerikāņu eksellenti visi kopā ņemti! Jo latviešu valodai, domāšanai un izteiksmes veidam, manuprāt, vienmēr ir tāds pamatīgums, segums, balsts - varat saukt to, kā gribat. Bet kā lai nebūtu valodai un domai pamatīguma, ja mums ir Virza, Blaumanis, Ziedonis; ja mums ir Sarkanābols; ja mums ir Belševica, Grebzde un Rainis galu galā! (Protams, autoru izvēle ir subjektīva, bet šis portāls jau pats par sevi ir subjektīvisma kalngals, tā ka viss kārtībā!)

Tātad, par pirmo reizi. Šī ir mana pirmā reize. Pirmo reizi rakstu šādā veidā un vietā. Nu atliek cerēt, ka būs bez sāpēm.

Ko es galu galā vēlējos pateikt? To, ka visu, ko es vēlos jums pateikt, jūs kādreiz izlasīsiet KAUT KUR. :)