Nosalu!
Nākamreiz pati parūpēšos par būtiskām detaļām. ak' Vīrieši!

SMS no viņa: "Vai tev šodien mugurā kāds siltāks mētelītis?"
SMS atbilde: "Jā!"
SMS no viņa: "Vai vari vakarā zem mētelīša būt kaila? Sagaidīšu tevi pie darba."
SMS atbilde: "Ir rudens, ja neesi pamanījis."
SMS no viņa: "Man ar tevi pavasaris!"
SMS atbilde: "Šalli drīkst?"
SMS no viņa: "Un zeķes drīkst"

Var jau būt, ka tā Fifty shades of Gray ir vāja un pablāva grāmata, bet tā tik un tā manā guļamistabā /vannas istabā, virtuvē, autostāvvietā,/ ir ienesusi jaunas, ļoti pikantas vēsmas un nianses!
Tā nekādā ziņā nav tikai sievieš'grāmata.

Nereāli!
Viņam ir tik seksīgs dibens!!!

Mana niecīgā dzīves pieredze liecina, ka izmēram ir nozīme!"
Tie vīrieši, kuru draudziņš ir ap vai zem statisistiski vidējā lieluma, ir daudz labāki priekšspēlē. Orgamsi ir daudz "pārdomātāki", kaislīgāki un apzinātāki. Savukārt lielāko draudziņu īpašnieki ir vienkārši nevīžāki pret sievieti.
Nav jau nekāda amerika vai velosipēds, bet atklājot, ka esmu gultā (uz grīdas, mašīnā, vannā) ar mazāko draudziņu īpašniekiem, mani kaut kā priecē!
Visam, protams, ir gadījuma rakstura izņēmumi.

Viņš tik rūpīgi un maigi ar dvieli izsusina man matus. Un pēc tam fēno un ieveido!

Seksa, nu jau dažas dienas nav.
Uz kropli viņam nestāvot, tāds mums tagad aktuālais jociņš!

Prijehaļi - 2vas nedēļas ģipsis.
Izmežģīta roka.
Seksa trauma.

Kā lai to kādam pasaka? Bez smīna?

Viņš ir jauks, gudrs, šarmants, mīļš un mīlīgs.
Bet man mazliet bail - kad aizveras guļamistabas durvis, viņš dažreiz ir agresīvs, brutāls, skarbs un ļoti pakļaujošs.
Es redzu un jūtu, cik ļoti lielu baudu viņam sagādā sāpju nodarīša man, pakļaušana, pat pazemošana.
Tajā brīdī man arī tas patīk, sagādā baudu ... vienīgi pēc tam, no rītiem, jāslēpj zilumi, kodumi, skrāpējumi...

Bet es Tevi vairs nemīlu!

Nevar saprast, kas šī par sajūtu: esmu iemīlējusies vai vienkārši pusdienu zupa nebija pirmā svaiguma?!

Izmetu viņa zobubirsti. Neticams atvieglojums!

Vai tas, ka es viņam nevēlu laimi, liecina par to, ka nemīlēju viņu gana stipri?

Man šķiet, ka es TIK ļoti gaidu viņa "Piedod, es tomēr gribu būt kopā ar tevi" sms, lai ar skaļu blīkšķi varētu viņu pasūtīt no kurienes nācis.
Alkstu atriebības. Par jebkuru cenu.
Arī savas laimes.

Ja viņš tagad piezvanītu un pateiktu: Es esmu ceļā!
Es neteiktu: Nē!

Es visu laiku domāju par to, ka vipsār par tevi nedomāju!

Cilvēks spītīgi ietur pozu "Man ir vajadzīgs/nepieciešams tieši šāds dzīves veids! Man ir vajadzīga mana neatkarība! Gribu iet un nākt kad vēlos!"
BET konstanti vienmēr ir nelaimīgs, sabozies un nīgrs šajā savā pozā.

Varbūt ir pienācis laiks mainīt šo pozu?
Kaut vai tīri intereses pēc!

Tā visa gumijas zābaku padarīšana jau nav tikai kaut kāds šī pavasara modes kliedziens un/vai histērija.
Tā ir absolūta nepieciešamība!

"Obama: ASV un Izraēlas attiecībās nav krīzes" (c) Delfi
Ja par viņiem nav krīzes, tad kāpēc Mums ir?
Kāda tēvu zeme un/vai nafta mums dalāma?

Aizmirsti Dārgais!!!
Tavs vilciens IR aizgājis.
Vari tur "uz perona" arī palikt un skumji noskatīties ko tieši savas neizlēmības dēļ esi palaidis prom!

Es nespēju atcerēties nevienu lietu, ko es viņa prāt' būtu darījusi labi un/vai pareizi (minets neskaitās).
Vienmēr tikai pamācības, pārmetumi, saraukts deguns un skepse.

Šis ir vēlviens solis - prom no viņa.