08:45 pmkā man riebjas, kad man nav ko rakstīt, bet par laimi, tā gandrīz nekad nav.Šodien ilgi runājos ar mammu, Kamilas nav un viņai galīgi nav ar ko runāt. Tētis šodien nebija pusdienās un viņa sēdēja mājās viena kā vilks. Mēs pārspriedām to kā mums ir žēl. Es viņai atzinos ka man žēl ir visu. Es redzu no rīta cilvēkus, ejam uz dabu, un man viņu žēl, es redzu veikalā vecus cilvēkus un man arī viņu ir žēl, redzu kaķi un man arī viņa ir žēl. Man žēl skolotāju, skolēnu, mammas, tēta, kamilas, draugu un arī vecā kaimiņa, kuram 10 dienas atpakaļ nomira sieva un tagad viņš dedzina sveces no rīta un vakarā. Vakar pirmo reizi iededza gaismu. Viņš ir palicis galīgi viens. tu atnāc mājās un tev nav neviena, ar ko padalīties savās domās. Māja joprojām smaržo pēc mīļās sieviņas, bet viņas vairs nav, un nekad arī nebūs. Es nedomāju ka esmu ļauna, mamma arī tā nedomā. Es nesaprotu kāpēc tie daži muļķīši tā domā. šodien gāju pie šuvējas pakaļ aizkariem, ļoti labi sanākuši. man patīk. man būs melnbalta istaba (h) Faustu izlasīju 3 stundās un nekādīgi nevaru saprast, kas klasesbiedriem viņā tik ļoti nepatīk. man viss likās saprotami un pat ļoti interesanti, beigās pat baigais azarts parāva. skolas ēdiens priekš manis ir par treknu, es nesaprotu - kādēļ neviens to nekontrolē? tagad meklēšu meteriālus krievu valodas prezentācijai un nedaudz pašmaukšos. Bet kā tad bez tā? Es neatceros pēdējos reizi, kad visu darīju godīgi.  Lai jums jauks šis vakars un arī atlikušā nedēļa :) |