10:52 pm - parasta 5dienanekāda gandarījuma par nedēļu. bija pārāk vienkārši, bet prieks par brīvdienām tomēr ir :pšobrīd dzīvē liels, liels tukšums. aizpildi to. trejdeviņu spēku ozols manas cerības neattaisno. tā pat kā tā diena, kad vēlēšanās piepildās. prieks, ka vismaz Evitas vēlēšanās piepildījās. mana nepiepildījās, bet it kā jau vēl visa dzīve priekšā un nekas nav zudis, taču es saprotu, ka ir gan. stundas, dienas, mēneši, gadi iet un šo laiku nekad, nekad neatgūšu. patiesībā žēl. viss varēja izvērsties daudz savādāk - daudz. nezinu vai tā būtu labāk, taču šitā nav labi. varbūt kādam tas būtu labi, taču diemžēl man tas nepatīk. šodien aizdomājos, - patiesībā, manā gadijumā lietderīgāk būtu mācīties ģeometriju vai algebru, nekā domāt - ka vakardienas saruna ar pētersonu uzplēsa vecas brūces [vecas?], nu tādsas, kas tiko sākušas dzīt. dzīst tā pat, kā ķīmiskais apdegums - lēni. daudz kas ir mainījies. ļoti daudz. pusgads ir tik ilgs laiks. pārāk ilgs - es vēl esmu jauna un nevaru sev atļauties izšķiest tik daudz skaista laika. taisnību sakot, tieši tādu to padarīt ir manos spēkos. es gribētu vasaru, taču man no tās ir bail. 36 Degrees
 scared |