08:13 pmai vasaras gaidīšana jau piegriezusies.es to gaidu jau kopš... 26 augusta? jā, bet tad vēl tā. 6. oktobris un tad septiņpadsmitais. tas lika saprast, ka dzīve tik sarežģīta un nekam nevar uzticēties un paļauties, ka drošības sajūta ir maldinoša. un tāda drošība ir tikai fantāzija. dzīve tāda nepastāv. nekur nevar justies droši. bet es jūtos droši. Lai gan kad es aizdomājos, kas tik ar mano nevar notikt, izejot uz ielas, man paliek bail, vārda tiešākajā nozīmē. mani vismaz trīs reizes dienā gandrīz notriec mašīna.gandrīz. TRĪS!!! visi tie pagalmi, kuriem cauri eju ceļā uz skolu un no. man pat bail iet pāri, kad deg zaļajā gaisma, zinot kādā ātrumā brauc mašīnas un kāds ir to bremzēšanas ceļš noteiktā ātrumā, kur nu vēl slidenā laikā.+ mana atstarotāja nenēsāšana. tās ir fiziskas bailes, bet emocionāli? bail vēl vairāk. šogad tas nav tik izteikts, bet pagājušo gad es vsp nesaprotu, kādēļ gāju uz skolu. pat tuvie cilvēki sāpina. [nu par to es tā kā būtu pārliecinājusies] "tā nav atkarība - tas ir pieradums" vari iedomāties, kāds pieradums veidojas, ja pus gadu lieto katru dienu pa bišķītim? |
Ja gribi, lai Tev pieder, tas, kas nekad nav piederējis,
March 20th, 2007
10:39 pmrutīna, bet pie tā es pati esmu vainīga.vajadzīgas pārmaiņas, bet apņemšanās pietrūkst. Nē, nu nav tā, ka tās galīgi nav. IR!! un kā vēl. vnk 7os no rīta pamostoties man labāk gribas gulēt, nevis sākt vingrot vai ēst veselīgi. No rīta es neesmu nekas. mans laiks ir vakars un nakts, tad es jūtos vislabāk. vakarā galvā nāk gudras domas un tas labi. no rīta es pat neatceros kādas man stundas un kāpēc es vsp esmu piecēlusies. es bieži skatos spogulī, taisnojot matus, un domāju - ko es daru??? kapēc man jāpošās tik agri? - ahh.skola, pareizi, vai vēsturē ieskaite. un tad es pieķeru sevi domājam par ko tādu, ko man nevajadzētu domāt. valsts grib, lai es domāju par mācībām un viss. vecāki arī tā grib. To ko es gribu, tas nevienam neinteresē, jo es neesmu pilngadīga. nepilnagadīgs cilvēks ir nekas. man nav nekādu tiesību. žēl? nē - nožēlojami. es pat nevaru iziet ārā tādā dienas laikā, kurā man ir ērti. 11os man jābūt mājās. stulbi. tik daudz visa kā, bet es pat nezinu, kas[kurš/kura] man varētu palīdzēt. mamma piegāja klāt un teica - anna pastāsti par visām savām problēmām, sākot ar mazāko. es domāju, domāju .. nekas prātā nenāca. teicu, ka no riita agri jāceļas - tā esot mana mazaakā problēma. Mana Lielākā problēma ir atkarīga no situācijas. |
Powered by Sviesta Ciba