pavisam naiva un dzīvei nesagatavota

kaut kāds nejauks garīgais.
kaut kāds aizvainojums gaisā.
vecāki abi kā viens uzpūtušies. vai tad man nav manas privātās dzīves? jāskrien, kad pasvilpj, un jāizpilda, ko grib? da naffig...

tīrīšana.

mazgāju pārvalkus, segas. aizkarus pašlaik nav, kur izžaut. kur tas lielais karstums? ātrāk viss būtu padarīts.

ziņas sākums:
Latvijas karavīri atstāj Irāku

ziņas turpinājums:
Latvijas karavīri dosies uz Afganistānu

atkal uzskrēju raxtam par tēvu - izvarotāju. nu, labi, neizvaroja, bet uzmācās taču! 10 gadīgai meitai! dzerumā sajauca ar māti (nu, neticu gan!). un šitādam pēdējam lopam - nosacīti! pautus noraut tādam!

10 gadi - tas jau ir tāds vecums, kad atceras. un pēc tam tēva nevainīgās rīcības dēļ meitai visu mūžu jābaidās. un labi vēl, ja tikai bailes, ja viņa jebkad spēs dibināt normālu ģimeni un mīlēt...

noziegums taču ir noziedzīga darbība vai bezdarbība, vai ne?