pavisam naiva un dzīvei nesagatavota

darbā viena programma brīnumainā kārtā izdziedējās:) līdz nākamajai reizei...

pastāstīšu kaut ko. vienai draudzenei, kurai pāri 30, pēkšņi baigi bērnu savajadzējās. sadabūja inetā puisi (tādu pāķa gabalu), sāka uzreiz dzīvot kopā un tik činkst, ka vēl nevar palikt stāvoklī. ja jau tik ilgi nodzīvoja, tad jau varēja arī paciesties, vidēji taču pus gads paiet, kamēr tas sanāk...
un vēl viņai ir bijis tā, ka iepazinās ar vienu vīrieti inetā, šis arī pie viņas bieži palika. 1x viņa brauca ceļojumā, iepriekšējā vakarā šis tieši ciemos bija. pienāk aizbraukšanas brīdis - družka skatās - visa ceļojumam samainītā nauda pazudusi! tas maita paņēmis! un nācās viņai pēdējās stundās pirms izbraukšanas naudu sadiedelēt... ne jau ubagojot uz ielas:) a tas vīrietis pazuda... pēc kāda laika uzraxtīja meilu, ka naudu atdošot (laikam bija jāatdod jau ap pagājušajiem Jāņiem). vēl tagad nav atdevis. cūka, karoč.
a draudzene ar šo jauno ineta čali pēc mēneša pazīšanās jau kopā dzīvo. kaut kāda jau šim vaina ir, ja 30 gados ne sievas, ne bērnu, ne draudzenes... a viņai - bērnu vajag...
man jau nav žēl, man ir bail par viņu...

mans mīļais vēlas piedalīties velomaratonā 3.jūnijā. sākums un beigas Biķernieku trasē. mums gan līdz turienei baigais gabals -visa Rīga jāizbrauc. un vīra vēlamā distance - 54 km! es būtu ar mieru uz 14 km, ne vairāk. pie tam tiem, kas brauc 54 km, neko par to nedod (izņemot pirmajām 3 vietām), bet tiem, kas brauc 14 km - visiem iešķiebj diplomus. tā kā man/mums pirmās vietas nespīd, neredzu iemeslu mocīties:)