pavisam naiva un dzīvei nesagatavota

Vakardien atklāju velosezonu. Biju pat sadūšojusies un piepumpēju riepas, diemžēl nekur aizbraukt neizdevās, jo likās, ka pakaļējā riepa laiž gaisu... Lai līdzbraucējai nebūtu bēdīgs prāts, pusbraukšus, pusstumšus izlaidām līkumu pa apkaimi. Atpakaļcelā aizbraucu līdz meistaram ar zelta rokām - tētim, viņš kārtīgi piepumpēja un... nekas nekur vairs gaisu nelaida... Iespējami 2 varianti: vai nu riepu gaisa ventiļi nebija iesēdušies kārtīgi vietā, bet tagad beidzot iegāja, vai arī nebiju kārtīgi piepumpējusi... Nu nez...
Toties tagad tā gribas braukt...:)

Sēžu, klausos ārā kāda parāde, vai, pilnīgi tā liekas, ka kāds gājiens ar bungotājiem pa priekšu (nu, kā pionieri kādreiz). Neizturēju, gāju uz balkona ielūrēt. Hi, izrādās, pagalma otrā pusē skan mūzika, kura līdz manīm pa aizvērto logu nonāk vairs tikai kā bungu ritms!:)