| dzejolis |
[14 Apr 2006|06:52pm] |
|
Cik spokaini melns ir apnikums,
kas iesāņus klātu man lavās.
Ir pārlaižams aukstais uzbrukums
tikai klusuma skavās
vai arī tavās.
Kad zvaigžņu durstekļi dziest
un iestājas rīta miers,
es izeju sapņu pļavās.
(Tikai klusuma skavās
vai arī tavās, tavās.)
/Klāvs Elsbergs/
|
|