andyyouaredead

06:42 pm: Here I am on the road again.
1
Pirmā nakts uz šosejas...
Ir pagājušas apmēram sešas stundas no tā brīža, kad paliku viens... pirmo mašīnu izdevās apstādināt pēc kādām divarpus-trīsstundām. Jauks jaunēklis kas strādā viesnīcā kurš mani savāca no tā murga, kas patiešām neeicināja nekādas pozitīvās domas, un lika domāt par visādu sviestu. praktiski uzreiz (izsmēķējot vienu no trīs jaunēkļa iedotajām cigaretēm) apstājās nigas, kas visus desmit kilometrus, ko mani paveda ierēca par manīm, bet beigu beigās iedeva maziņu piciņu hasha, ko es arī labprāt izsmēķēju pie viņiem mašīnā. Normāli pavilkos un nogalināju dažas domas, par to, ka viņiem ir labi, un ka neviens izņemot mani nekad nejutīs to pašu. Trešā mašīnā es satiku vienkārši sirsnīgu cil√ēku, kas nerunāja pilnīgi nevienu vārdu angliski, toties ieteica man pagulēt un atpūsties.
Nezinu cik tālu esmu ticis ar viņu, bet kad pamodos bija jau gaišs. √ēl viens onka aizveda mani desmit kilometrus tālāk. Tad liela pauze ap sešiem no rīta (visi īgni), bet tad laikam pat Jēzum palika žēl, un man sanāca apstādināt fūru, kura brauc uz Ķelni. Šoferis ir jauks neskuvies vecis, kas arī nerunā neviena vārda angliski. miega acīmredzami trūxt. Raxtot šo knābāju. Nevaru tikt vaļā no domām par viņu seksu (nevis perversā, bet paranoidālā ziņā). Domāju, ka vakar viņiem arī bija sekss, bet principā man nevajadzētu tam vairs uztraukt, jo gan Viņa, gan es tagad esam brīvi cilvēki, un brīvi cilvēki dara to, ko saka sirds. Grūti paskaidrot kāpēc man joprojām ir grizsirdības pazīmes, bet tas laikam no sirds, jo Tas neizskatijās necik vainīgs par notikušo, kaut arī VĪRI NERAUD!!!

Īsta mīlestība ir tā, kad tu esi laimīgs, tad kad tevis mīļotais cilvēks ir laimīgs, nav svarīgi vai ar tevīm, vai ar kādu citu.

Vējdzirnavas labā pusē...
2
Pamodos pie Vācijas robežas, benzintankā-ēstuvē, kur nopirku cigaretes un nomazgājos. Tad satiku čali no... LATVIJAS, kas bija pilnīgs URLA, bet kā zināms extrēmā situācijā nāvīgi jauks... Vitaļiks vārdā ir džeks no Saldus, kas bija aizbraucis uz Angliju strādāt, bet viņu smagi uzmeta un tagad viņš bēg atpakaļ uz LV. Vitaļiks uzdāvināja man dzimšanas dienas dāvanu-lietusjaku... es viņam iedevu cigarettes... Viņš runā ar fūru šoferiem, es stopēju uz šosejas, pie izbrauciena no benzīntanka.

Tagad ir divi dienā, bet mana atrašanās vieta nav mainijusies. Nostāvēju šausmīgi ilgi, bet bez rezultātiem. Sāka līt, un es iesēdos kafūzī pasildīties. Gribas ēst, bet vēlvairāk gribās pie Viņas, kas man uzraxtija isziņu no kuras palika vēl bik grūtāk, jo atkarība ir spēcīga lieta.

Visas šīs situācijas extrēmisms tiešām palīdz mazāk domāt par Viņu. Ceru ka Tas tā arī man neko nepateica, jo ir par tālu iejuties veča lomā manās acīs, zinu droši viņa vietā es rīkotos savādāk un vienkārši brutāli neļautu sev aiziet. Bet vienalga, kas noticis, tas noticis! Nožēlot vairs nav vērts, jo situācija jau ir tāda, kāda viņa ir un par vēlu ir sāpēt par aizbraukšanu.

P.S. Godīgi sakot es justos labāk, ja Tas būtu izdarijis pašnāvību, vai ko līdzīgu. Zinu ka tas nav pareizi, bet kā jau mēs visu izsecinājām sirdij pavēlēt nav iespējams, tapēc mana sirds tagad sāp un asiņo. BTW tiešām sāp arī fiziski viss krūškurvis.

Mīlestība ir lielākais komplekts ar jūtām, kāds vien ir, bet jūtu pozitīvisma koeficenti ir tieši proporcionāli–jo vairāk mīli, jo vairāk esi laimīgs, jo vairāk sāp, jo vairāk esi nelaimīgs.
Vairākumam cilvēku no tā ir fobija!
3
Beidzot mani savāca viens čalis, bet paveda tikai kādus pāris desmitus kilometru. Sūdīgais bija tas, ka čalis gribēja zināt kāpēc es te esmu, Un nu es nevarēju neizliet nedaudz savas skumjas. Diemžēl tas turks tagad ir prom bet sajūtas atpakalj. Elpa sitās ciet un asaras skrien acīs par līdz kam esmu novedis labāko, kas man jebkad ir bijis. Ar Turku uzpīpējām kāsi, bet no vinja palika tikai sliktāk. Gribēju nogalināt vēl kautko, bet sanāca uzsist visu atpakaļ galvātagad visas skumjas ir saliktas somā, kura ir smagākā no visām, panest viņu es vēl neesmu iemāījies.Sēžu us šosejas un skumstu... mašīnas redzot manu skābo sasisto seju pat nemeiģina stāties. Nomirt būtu tiešām vissvieglākais...Ceru ka Viņa kādreiz sapratīs mani.
4
Un tad es satiku Latviešus. Stāsts ļoti interesants... Pārtikusi ģimene ar bērnu, Jauks vīrs un... kuce. Vīrs gribēja mani aizvest līdz Berlīnei, bet viņa nee. Ārā gāž nenormāli, tapēc pilnīgā badā sēžu kafūzī un smēķēju pēdējo cigaretti. Viss...
Nekādas citas emocijas tas man neizraisija, vienīgais pastiprināja esošās.
Viņa nav tāda!!!
Interneta kafeinīcā nav, telefons atkal izlādējies. Biju aizsūtijis Tam sms par to lai rūpējās par to ko pieradina, jo viņai līdmašīna ir rīt, bet viņai nav naudas un viņai sienās melnādainie klāt, un es Nevaru nekā Viņai palīdzēt! Es jūdzos. Es zinu, ka neviens nekad nevarēs to saprast. Viņa pat nevar saņemt manus sms!

Skumjas tiešām durās krūtis. Tā nav metafora!

Lietus mazāks, eju atpakaļ uz šoseju!
5
Nostopēju tādu vienkārši simpātisku jaunieti. Biju baigi preicīgs un virziju sarunas, līdz brīdim, ka čalis teica ka brauc no parīzes uz hamburgu, pakaļ savai drauzenei. Ir laiks padomāt.
Padomāju, un izdomāju, ka ir tāda sajūta, ka s esmu jau pietiekami gan sev, gan Viņai pierādijis un varētu kaukā Viņu sazvanīt un braukt uz Latviju, bet joprojām cīnos ar to sājūtu izmanrojot tādus elementus kā (Esi vecis un noturi savu vārdu)
Pie tam pats apzinos, ka šīs te lēmums mainīs kaut ko manā dzīvē, bet bail par to, ka kad es iemācīšos nebūt atkarīgs no Viņas var nomirt arī mīlestība.
Tagad esmu 60 kilometrus no hamburgas. Čalītis ir ļoti kautrīgs, tāpēc visu ceļu guļu. Apstājāmies atpūsties, jo Philipam nāca miegs baigi. Tad sākās kaut kādas sarunas pa bišķiņam no tā un no šī... Kā rezultāts tam visam esmu nedaudz paēdis un tagad sēžu gultā kaukādā jaukā Hamburgas jauniešu hatņikā, kur dzīvo Philipa draudzene Franka, kas neskatoties uz to ka Philips viņu pamodināja izvietoja mani un atkal pazuda...

Mani izbrīna dažu cilvēku nenormāls jaukums un sirsnība, jo taču fak viņi mani nepazīst pilnīgi necik, un es Varu iznest visu, kas šai dzīvoklī ir vai arī piedauzīt Franku, un tad nozagt vēl kauko, bet nu ir skaidrs, kad es tā nedarīšu....

Garastāvoklis pat varētu teikt OK nenāk nekādas domas galvā, laikam vienkārši nogurums, LAIMĪGU DZIMŠANAS DIENU MAN!!!
7
Otrais rīts! Pamodos. Neviena nav apkārt. Vai nu Franka jau aizgājusi, vai nu viņa neceļās un gaida kad es aiziešu. Es domāju, ka jāveic experiments...
Joprojām nav interneta, tāpēc gribu lai Franka mostās, ja nu gadijumā viņa te ir. Dramatiskā daļa laikam ir over un tagad ir tikai jāstrādā pie savas personības salabošanas. Man ir jāaizsūta E-pasts Danielam no Felda, tāpēc man arī vajag internetu.

Nevaru saprast, vai pārskatot mūsu bildes paliks sūdīgi vai labi? Nemēiģināšu labāk.

Saņemos un eju dušā!

No sākuma man likās, ka tas kaukādā veidā ir stulbi un nepieklājīgi, bet tagad es mēģinu izlemt vai taisīt brokastis, vai nē. No vienas puses būtu jauki, ja Franka pamostoties sagaida brokastis un kafiju, bet es esmu paēdis un dabūšu interneta paroli. No otras puses es nezinu kā es reaģētu, ja pa manu māju vazātos nepazīstams čalis.
8
Uztaisiju olu kulteni ar desas šķēlēm, bet pēkšņi uzradās kaukādi citi jaunieši, kas bija manāmā šokā par manu atrašanos viņu dzīvoklī. Andris un Joahanna(Jana) tā laikam arī palika nesapratnē. Viņi paēda manas brokastis, es ielīdu bišķīt internetā, un devos prom. Nezināju kur iet, tāpēc aizbraucu uz aģentūru parunāt ar Hansu, kas man šķiet ir samērā sirsnīgs. Hanss bija izgājis pusdienās, bet sieviete kurai es aižmirsu vārdu bija tādā šokā gan par manu klātbūtni, gan par izskatu, ka pirmais ko viņa man teica nebija "Sveiki", bet "Ko elle tu šeit dari?"
Uzsūtiju Agrim Gecam sms ar jautājumu par jaukiem cilvēkiem Hamburgā, viņš man atsūtija Anetes numuru, kas diemžēl nestrādā.