Izrādās, ka nav nemaz tik traģiski grūti aizmirsties.....atcerēties nereti ir grūtāk...
Grimstot roka leģendās arvien vairāk pārliecinos, cik tuvs un draudzīgs man ir šis žanrs.. tāds mežonīgs.. nepieradināts- balādīgi sprigans... līgani raits.. yeah... iedomājos kā gados 60 visas pārējās omītes būs jau pievērsušās šlāgerim,kamēr es turpināšu fanot par roku..vismaz tā šobrīd liekas... lietas mēdz mainīties.. acīm redzami.. un neredzami...

Šodienas gaišākā doma ir manis kādreiz nosapņotā - dzīve ir pārāk īsa lai dzivotu to lēni...
aidā!