Andr. - Komentāri

uij, jā, kā man riebjas, ka pat iekšēji saprotot virzienu ejamo/ lēmumu pieņemot, pēc kāda laika tas iekšējais pamatojums vai nu pazūd vai atkal padodos kaut kādām ikdienišķām ietekmēm vai tiek aizsmērēts ar tiem ikdienišķajiem kompleksiem un tā mērķa nepelnīšanas sajūta pēkšņi kur uzrodas.
tādi nakts izbraucieni ir vienīgais ir skaidrība, ko rada atdalītība no ikdienas. īpaši nakts un kāds īpašs pārdzīvojums kādā skaistā vietā.
un tad atpakaļ un čušss.

eh.