kušs.

Feb. 22., 2012 | 02:33 pm

Ikdienā es ļoti maz runāju,nav īsti ar ko un pat negribas,bet es daudz runāju ar suni un man liekas,ka drīz viņš man sāks atbildēt ar vārdiem.
Un man nepatīk tie brīži,kad uzrodas izdevība izrunāties un es runāju,runāju un runāju,nevaru sevi apturēt kaut manu,ka sen jau pietiek,paliek tāda nelaba sajūta,it kā es būtu nobīdījusies ārpus sevis un pievīlusi.

Link | ir doma | Add to Memories