trešdien biju uz Kaligulu, efekta nekāda atskaitot pāris oriģinālas detaļas (cilvēkiem boulinga ķegļu veidā atsauces uz Linšu un Viskonti un dziesmiņas "uzsniga sniedziņš balts interpretāciju"), šorīt domāju ielūkošos recenzijās un domāju, ka Valdas,Mārītes, Lindas un Gunas recenzijas reāli šūkā līdzīgi kā viss latvijas postmodernisms(sk.
http://www.dailesteatris.lv/index.php?1&136&view=view-critics&show_id=1000004&cr_id=141) Aizmetot kritiku par pārspīlētiem vizuāliem risinājumiem, kas aizsedz jēgu, apstāšos pie viena, un manuprāt problēma ir tikai tajā, ka, kā aptuveni izteicās Nīče, ģenialitāte ir izteikt sarežģito vienkārsī, tad lūk šīs ģenialitātes džilindžeram jāatzīst pietrūka, pārāk daudz butaforijas, verbālas masturbācijas un sevi pārauguša kiča (zilie krāniņi)....
lai gan jāatzīst salīdzinājuma ar visu pārējo boringu, kas notiek Dailes teātrī, šis bija pat baudāms vakars. Lai gan atšķirībā no Kamī lugas vai vispār vēstriskā ieskata uz Kaligulas tēlu, džilindžera luga tā arī neaiznesa līdz manīm nekādu "messadžu" par ko tā bija , man arī netika skaidrs. tā kā vot tā. gud bai amerika gud bai.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}