|
šogad jau otra filmu filma, atzīšos iesākumā diezgan skeptiski raudzījos uz to, ka vakars būs jāpavada skatoties 3h garu franču filmu par pusaudžu meiteņu milestību, taču kā atzina visi seansā iesaistītie uz filmas begām režisoram neizskaidrojami izdodas panākt, ka skatītājs vairs neredz divas meitenes, tam vairs nav nekādas nozīmes, viņu vietā varētu būt jebkurš. tas, ko vinam izdevās notvert stāv pāri dzimumiem, sociālajai hierarhijai, pieredzei, jebkam pat, ja jūs esat loti konservatīvi noskaņots un 10 minūšu “on the edge” meiteņu milestības aina jūs mulsinās, фильм о любви, ja jums tā nav gadījies, sorrī//
un aina, kad vinas satiekas pec ilga laika, man vienkaarši "sagrieza iekšiņas". raudāju, džīzas kraist. tottaly pelnīts palme d’or.Mūzika: london grammar wasting my young years |