casus, bet, kad es pārāk ilgi atsakos, no visa veselībai kaitejošā, morāli nosodāmā un ar likumu aizliegtā, neizprotamu iemeslu dēl es vienmēr atceros to veco anekdoti, kas beidzās ar vārdiem "жизнь свою, сын мой, ты прожыл хорошо, правильно... НО ЗРЯ!"